Pirmās Latvijas brīvvalsts valdību un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas spriedze pirmo 10 pastāvēšanas gadu laikā (1918.-1928.)

Abstract

Mans bakalaura darbs ir veltīts Latvijas Republikas valdību konfliktiem ar Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu pirmo 10 pastāvēšanas gadu laikā (1918 – 1928). Tas bija ekonomiski un finansiāli smags laiks. LELB bija tieši pakļauta Garīgo lietu pārvaldei un atradās vienas „ministrijas” līmenī un visa garīdzniecība tika pieskaitīta valsts ierēdniecībai. Pēc 1922. gada LELB joprojām palika brīva un neatkarīga tikai uz papīra. Pastāvēja spriedze daudzos jautājumos, kur saskārās abu pušu intereses: laulību, ticības mācību, nekustamajos u.c. tiesiskajās jomās. Tikai 10. valsts pastāvēšanas gads nesa sen gaidītos rezultātus. Pēc 1928. gada Latvijas valdība piešķīra LELB visas tiesības, kādas jau bija Romas katoļu baznīcai u.c. kristīgajām konfesijām.

My paper of bachelor to presenting the Republic of Latvia’s governments conflict situations with the Evangelical Lutheran Church of Latvia in the first ten years (1918 – 1928). It was very hard time in an economical and a financial ways. The Evangelical Lutheran Church of Latvia was very strictly controlled by the government and it ministries. After the 1922 year the Evangelical Lutheran Church of Latvia to stayed still an independent only in a paper level. A stress existed in many issues, between both sides. Those were marriages, teaching of faith, estates and other judicial issues. Only the 10 year gave the long wished for results. After the 1928 the government of Latvia to invest with all rights, what had had Romans Catholic Church and other Christian confessions had.