Skolotāja personības radošuma ietekme uz skolēnu sasniegumiem kristīgās mācības ietvaros 1. klasē

Abstract

Piedāvātais kvalifikācijas darbs ar tajā iekļauto pētījumu sniedz ieskatu par skolotāju radošuma un skolēnu sasniegumu mijiedarbību pedagoģiskā procesa ietvaros. Ar nolūku diagnosticēt skolotāju personības kreatīvās īpašības apkopotas vairākas psiholoģiskās un pedagoģiskās teorijas – par skolēnu vecuma posmu dalījumu un attīstību gan kognitīvā, gan reliģiskās domāšanas un ticības līmenī; par radošumu, tā jēdzienu un nozīmi; par psiholoģiskajos un pedagoģiskajos pētījumos pielietotajām metodēm. Uz to pamata izstrādāti atbilstoši radošuma kritēriji. Balstoties izvirzītajos kritērijos un aplūkotajās metodēs izveidota anketa, ar kuras palīdzību noteiktas izvēlēto pedagogu radošas personības iezīmes. Šo iezīmju kopums salīdzināts ar skolēnu sasniegumiem, ko nosaka pētījumam izvēlētais pārbaudes darbs. Pētījuma īstenošanā piedalījās 27 nejauši izvēlēti respondenti, 3 skolotājas un 24 skolēni no dažādu Latvijas pilsētu rajonu skolām. Visi skolēni 1. klasē apgūst kristīgo mācību. Kvalifikācijas darbs sastāv no trim nodaļām un 7 apakšnodaļām, ir 45 lappuses garš, ietver 10 tabulas un 6 attēlus.

During the paper’s presented research some problems of implementing the Christian Education in Latvian public schools were found. The analysis of the materials proposed by the Model Curriculum indicated a deficiency in curriculum as well as the standards imposed by it. This analysis of the material presented by the Model Curriculum also points to the contradictions and inadequacies in regard to the conception of cognitive development in certain age groups. The creativity of teachers of the Christian Education is represented as one of the most important personality traits in dealing with the situation mentioned above, i.e. correlation with first grade pupils` striving for achievements. The developed theoretical conception serves as the criteria of creativity, which in return establishes the grounds of questionnaire used in the empirical part of this research. Results show that the most notable ill-effect is insufficient study of this area which consequently leads to highly subjective conclusions. The practical significance of this paper is to establish the current situation in order to increase the attention paid to the pedagogical procedure followed in future.