Nikolajs Plāte (1915-1983) - padomju Latvijas luterāņu baznīcas darbinieks un teologs

Abstract

Maģistra darbs “Nikolajs Plāte (1915-1983) – padomju Latvijas luterāņu baznīcas darbinieks un teologs” apskata N. Plātes darbību padomju varas radītā izolācijas kontekstā. N. Plāte bija viens no ražīgākajiem padomju laika teologiem, kas sarakstījis vairākus kompendijus – mašīnrakstā sarakstītas rokasgrāmatas teoloģijas studentiem. Darba sākumā ir raksturota teoloģiskā vide laikā, kad N. Plāte studēja teoloģiju LU Teoloģijas fakultātē, kā arī parādīta spriedze, kas pastāvēja starp t.s. liberālo un konservatīvo teoloģiju. Nodaļā par luterāņu baznīcas sociāli politisko stāvokli ir aprādīta tā laika baznīcas situācija, kad luterāņu baznīca bija nonākusi sarežģītos izolācijas apstākļos un tās darbība bija ļoti ierobežota. Turpmākajās nodaļās ir aprakstīts N. Plātes darbs draudzēs un grūtības, kuras radīja padomju antireliģiskā politika attiecībā pret baznīcu. Tāpat ir raksturota viņa akadēmiskā darbība un pasniedzēja darbs Akadēmiski teoloģiskajos kursos. Būtiska N. Plātes teoloģijas daļa bija cīņa par Bībeles dievišķās autoritātes nostiprināšanu un pret liberālo vēsturiski kritisko Bībeles pētniecības metodi. Tas atklājas diskusijā starp luterāņu mācītājiem 60. gadu beigās. Nodaļā, kas veltīti kompendijiem, ir dots tikai konspektīvs ieskats N. Plātes teoloģiskajā pieejā, šo darbu saturā, kā arī to vēsturiskajā nozīmībā. Izpētot N. Plātes darbību padomju varas laikā, var secināt, ka viņa teoloģiskā reakcija uz padomju laika izolāciju un baznīcas locekļu skaita sarukšanu bija konservatīva, uzsverot Bībeles dievišķo autoritāti un vēršoties pret liberālo Bībeles kritiku.

Master’s theses “Nikolajs Plāte (1915-1983) – clergyman and theologian of the Lutheran Church of Soviet Latvia” deals with his work in the Church during the Soviet ghetto. N. Plāte was one of the most fruitful theologians during Soviet times who produced several theological treatises – compendiums. The author of these theses starts with a description of the theological background of the time when N. Plāte had his theological training at the Faculty of Theology in Latvian University. There was a deep tension between so called theological liberalism and conservatism during this time. The chapter about the social political situation of the Lutheran Church in Soviet Latvia shows that the Church was isolated and its activities very limited. In the following chapters is given description of the parish work of N. Plāte and hardships he had to suffer under Soviet anti-religious policies directed against the Church. The outline of his academic efforts and his activities as a professor at the Lutheran Seminary is given in the next chapter. An important part of N. Plāte’s theological work was his struggle against the higher criticism of the Scripture. His efforts were directed to uphold the divine authority of the Bible. It is revealed during a discussion among Lutheran pastors at the end of 1960’s. In the chapter on compendiums there is given only a short summary of N. Plāte’s theological approach, an overview of the content of his works, and their historical significance. The conclusion follows that N. Plāte’s theological reaction to the situation of Soviet ghetto and shrinking of the Church was conservative as he emphasised the divine authority of Scripture and opposed criticism of the Bible.