Dievišķā Gaisma un Dievišķā Tumsa pareizticīgajā misticismā

Abstract

Pētījuma tēma ir Dievišķā gaisma un Dievišķā tumsa pareizticīgajā misticismā. Darba galvenā problemātika ir minēto terminu neskaidrais lietojums mistiskās pieredzes aprakstos pareizticīgās tradīcijas ietvaros. Izmantojot deskriptīvo un fenomenoloģisko metodi, kas ļauj šajā pieredzē ielūkoties no iekšpuses, izsekots terminu vēsturiskajai lietošanas attīstībai. Darbs sastāv no ievada un divām daļām, kā arī izmantotās literatūras saraksta. Ievadā ieskicēta problemātika, izvirzītas tēzes, aprakstīta pētījumā izmantojamās metodes, kā arī apskatīts teoloģiskais fons un izcelta tēmas aktualitāte. Pirmajā daļā izsekots domas vēsturiskajai gaitai laika posmā no 2.gs. līdz 20.gs. Otrajā daļā analizēti vēsturiskie dati, meklējot kopīgās struktūras un atšķirīgās iezīmes. Otrajā daļā atbildēts arī uz ievadā uzstādītajām tēzēm. Izmantotās literatūras sarakstā iekļauti gan avoti, gan sekundārā literatūra, arī pieejamie un pietiekami respektējamie dati no pasaules tīmekļa.

The research topic is The Divine Light and The Divine Darkness in the orthodox mysticism. The main interest is focused on the indistinct usage of both the terms in the description of mystical experience. By using the descriptive and phenomenological method allowing having a look from inside, there was a historical development of the usage of the terms traced. Theses consist of an introduction and two sections, as well as bibliography. In the introduction there are problems outlined, thesis advanced, methods to be used described, as well as theological background given and the urgency of the topic underscored. In the first section there is the historical way of the ideas traced from the 20th century back to the 2nd century. In the second section there are the historical data analyzed while looking for the common structures and the different features. There are answers given to the question stated in the introduction. The bibliography contains both sources as well as secondary literature.