Htonisko dzīvnieku funkcijas latviešu pasakās

Abstract

Šajā darbā tika aplūkota htonisko būtņu – čūskas, ķirzakas, vardes un krupja – funkciju klāsts latviešu tautas pasakās. Šie dzīvnieki iemieso priekšstatus par auglību, atdzimšanu, taču, būdami htoniskās pasaules daļa, ir ambivalenti un tajos redzami priekšstati arī par nāvi, mirušo valstību. No tā izriet, ka tie vienlaikus ir gan labvēlīgi, gan arī kaitējoši. Pamatojoties uz šo būtņu īpašībām, redzams, ka tajos saglabājušies arhaiski uzskati par dzīvību, nāvi un atdzimšanu. Htoniskie dzīvnieki ir arī Lielās pirmmātes zoomorfiskie veidoli, kas atklājas ne tikai latviešu, bet arī citu tautu mitoloģiskajā domāšanā. Htonisko dzīvnieku mitoloģiskā nozīmība atklājas arī to nosaukumos. Pasaku tekstos htoniskie dzīvnieki visbiežāk saistās ar iniciācijas rituāliem. Tajos htoniskie dzīvnieki ir tie, par kuriem uz laiku pārvēršas neofīts (iesvētāmais), simbolizējot atrašanos embrija stāvoklī. Vienlaikus htoniskie dzīvnieki var metaforiski attēlot maģiskās būtnes vēderu, kurā nonāk iniciējamais, tā parādot aprīšanas un atjaunošanās rituālu. Htoniskie dzīvnieki ir saistīti arī ar seksualitāti un auglības funkcijām, kā arī simbolizē erotisko, kas ir pamatā auglības nepārtrauktībai. Šajā darbā tika aplūkota htonisko būtņu – čūskas, ķirzakas, vardes un krupja – funkciju klāsts latviešu tautas pasakās. Šie dzīvnieki iemieso priekšstatus par auglību, atdzimšanu, taču, būdami htoniskās pasaules daļa, ir ambivalenti un tajos redzami priekšstati arī par nāvi, mirušo valstību. No tā izriet, ka tie vienlaikus ir gan labvēlīgi, gan arī kaitējoši. Pamatojoties uz šo būtņu īpašībām, redzams, ka tajos saglabājušies arhaiski uzskati par dzīvību, nāvi un atdzimšanu. Htoniskie dzīvnieki ir arī Lielās pirmmātes zoomorfiskie veidoli, kas atklājas ne tikai latviešu, bet arī citu tautu mitoloģiskajā domāšanā. Htonisko dzīvnieku mitoloģiskā nozīmība atklājas arī to nosaukumos. Pasaku tekstos htoniskie dzīvnieki visbiežāk saistās ar iniciācijas rituāliem. Tajos htoniskie dzīvnieki ir tie, par kuriem uz laiku pārvēršas neofīts (iesvētāmais), simbolizējot atrašanos embrija stāvoklī. Vienlaikus htoniskie dzīvnieki var metaforiski attēlot maģiskās būtnes vēderu, kurā nonāk iniciējamais, tā parādot aprīšanas un atjaunošanās rituālu. Htoniskie dzīvnieki ir saistīti arī ar seksualitāti un auglības funkcijām, kā arī simbolizē erotisko, kas ir pamatā auglības nepārtrauktībai.

The main object of this research is functions of chtonical animals in Latvian fairy tales. They are concepts of fertility and productiveness, and symbolise rebirth as well. Besides, chtonical animals are part of the chtonical world and show ideas about death and afterlife as well. Thus they have both positive and negative meaning. They keep archaic views about life, death and rebirth within theirselves. Chtonical animals are zoomorphistic shape of Primal Mother and as such they are seen in a world mythology as well, not only Latvian. Their names are also important. In most cases, speaking about fairy tales, chtonical animals are related to initiation rites – the neophyte often takes their form for some time, thus symbolizing being in a fetal position. Simultaneously chtonical animals can symbolize the belly of the magic creature where the initiate comes, thus showing the rite of swallowing and renew. Being involved into functions of fertility and sexuality, chtonical animals symbolize eroticism as well, which is one of most important components for continuity of fertility.