Emocionāli ekspresīvā leksika Sofokla traģēdijās

Abstract

Maģistra darba tēma ir „Emocionāli ekspresīvā leksika Sofokla traģēdijās”. Darbs iedalīts divās nodaļās, otrā nodaļa, praktiskā daļa, sastāv no divām apakšnodaļām. Tā kā analizējamais materiāls ir traģēdijas, darba teorētiskajā daļā tiek aplūkotas antīko teorētiķu Aristoteļa un Horācija atziņas, kas sniedz informāciju par galvenajiem traģēdijas aspektiem. Maģistra darbā tiek aplūkotas 5.gs.p.m.ē. grieķu dramaturga Sofokla stila raksturīgākās iezīmes, no kurām lielākā uzmanība tiek pievērsta autora valodas un izteiksmes īpatnībām. Tā kā Sofokls savos darbos pievēršas indivīdam, apspēlē cilvēka dabu un jūtu pasauli, divās atlasītajās traģēdijās „Ajants” un „Trahīnietes”, tiek pētīts un analizēts, ar kādiem emocionāli ekspresīvās leksikas līdzekļiem dramaturgs atspoguļo traģēdijās darbojošās mītiskās personas un viņu emocionālo stāvokli.

The subject of this masters paper is “Emotional expressive lexicon in tragedies of Sophocles”. The paper is divided in two chapters; the second chapter and empirical chapter consists of two sub – chapters. Since analyzable material is tragedies, the theoretical chapter discuss the cognitions of two theoreticians of antique, Aristotle and Horace, who shows insight about main aspects of tragedies. A paper discuss the 5th century B.C. Greek dramatist Sophocles style characteristics. Paper centers on the language and expression features of author. As Sophocles in his works mostly focuses on person; portrays a nature and feelings of the man, two selected tragedies - The Trachiniae and Ajax is researched and analyzed - with which particular emotional expressive lexicon tool dramatist reflects emotional conditions of involved mythological characters.