Erika Ādamsona prozas cilvēks

Abstract

20. gadsimta 30., 40. gadu latviešu rakstnieka Erika Ādamsona prozas centrā ir modernais cilvēks, intelektuāls estēts, kuram piemīt dažādas “smalkās kaites” jeb pārspīlētas emociju izpausmes un kompleksi, īpaši mazvērtības sajūta. Tomēr Erika Ādamsona prozā svarīga ir ne tikai “smalko kaišu” atklāsme, bet arī sevis pārvarēšanas process, prozas cilvēkam analizējot savu personību un atklājot tās patieso būtību. Nereti kādas “smalkās kaites” pamatā ir dabas un kultūras konflikts, intelektuāli augsti attīstītajam cilvēkam nespējot paust nesamākslotas jūtas, tāpēc sevis pārvarēšanas procesā svarīgi atrast līdzsvaru starp jūtām un prātu. Pētījumā “Erika Ādamsona prozas cilvēks” prozas darbi (noveļu krājumi “Smalkās kaites”, “Lielais spītnieks”, romāns “Sava ceļa gājējs”) interpretēti, izmantojot arī dažādas filozofijas un psiholoģijas atziņas.

Eriks Adamsons, a Latvian writer of 30th till 40th in the 20th century, shows in his prose the modern human, an intellectual aesthete, who possesses different “subtle complaints” or hyperbolic expression of emotions and complexes, especially the inferiority complex. However, it is important in the prose of Eriks Adamsons also to show the process of selfoverpassing, when the character analyses his personality and reveals its real nature. Frequently the base of an imperfection is the conflict between nature and culture, as the intelligent human cannot express true feelings, so it is important to find the balance. The research interprets the human character in two collections of short stories (“Smalkās kaites”, “Lielais spītnieks”) and in one novel (“Sava ceļa gājējs”), also using different conclusions of philosophy and psychology.