Baroka stilizācija Erika Ādamsona dzejā

Abstract

Bakalaura darbs „Baroka stilizācija Erika Ādamsona dzejā” ietver Ādamsona dzejoļu krājumu „Sudrabs ugunī”, „Ģerboņi”, „Saules pulkstenis” un „Sapņu pīpe” analīzi baroka stila iezīmju aspektā, atklājot to mainību un virzību krājumu gaitā. Barokam raksturīgā ornamentālo elementu daudzveidība un piesātinātība Ādamsona dzejā izteiksmi rod kultūrvēsturisku reāliju un dabas tēlu plašā un daudznozīmīgā lietojumā, savukārt niansētu iezīmju nokrāsu un emocionāli jūtīgu izteiksmi tēlu izveidē rada jutekliski izteiksmīgs krāsu, smaržu, skaņu, garšu un taustes sajūtu izmantojums. Baroka kā pārmaiņu laikmeta zīmīgā, nestabilitātes izjūtas radītā, pretrunīgā dzīves uztvere Ādamsona dzejā izpaužas opozīciju mijiedarbē starp augsto un zemo, garīgo un fizisko, dzīvību un nāvi, dzīvi un spēli, kā arī realitāti un sapni, līdzsvaru rodot ironiski izstrādātā pasaules skatījumā.

The Bachelor’s Paper Stylization of Baroque in Poetry by Eriks Ādamsons encompasses the analysis of the collection of Ādamsons’ poems – „Sudrabs ugunī” („Fire-Framed Silver”), „Ģerboņi” („The Heralds”), „Saules pulkstenis” („Solar Clock”), and „Sapņu pīpe” („The Pipe of Dreams”) – from the aspect of the Baroque style features, revealing their transitivity and movement in the course of the collection. In Ādamsons’ poetry, diversity and richness of baroquely ornamental elements are expressed by extensive and significant usage of cultural and historical facts, and images of nature, whereas, the flavour of nuanced features and emotionally delicate mood in the creation of characters are conjured from usage of lasciviously expressive senses of colour, smell, sound, taste, and touch. The Baroque as the contradictious perception of life arising out of remarkable sense of instability in this age of changes is displayed in Ādamsons’ poetry by the interaction between the opposites: the high and the low, the spiritual and the material, life and death, life and the game, as well as the reality and the dream, finding the equilibrium in ironic conception of the world.