Arhetipu krustpunkti pasakās, mītos un psihoterapijā

Abstract

Bakalaura darbā tiek noskaidrots, kas ir arhetipi un kādos kontekstos tie parādās. Arhetipu klātbūtni cilvēku dvēselēs vai tuvāk – kolektīvajā bezapziņā – ir atklājis Karls Gustavs Jungs, tuvāk aprakstot četrus galvenos arhetipus – Ēna, Anima/Animus, Viedais Vīrs/Lielā Māte un Patība. Tautas daiļrade ir viena no vietām, kur vēl mūsu dienās tradicionāli saglabājušies samērā spilgti šie arhetipu tēli, kas gan vairs nav paši arhetipi, bet gan to tēli, pasakās parādoties jaunākā dēla–muļķīša formā, velna, jaunas meitas, ļauna ķēniņa, raganas un citos tēlos. Mūsdienās tradicionālo daiļradi par pamatu savam darbam izvēlējušies dažu psihoterapijas veidu speciālisti. Šīs terapijas ir smilšu spēļu terapija, pasakas terapija, kā arī mākslas terapija, kur gan pats iemesls tām ir gluži arhetipisks (cilvēks savā dzīves ceļā ir „apmaldījies” vai nonācis „svešā zemē”), gan arī izmantotie tēli kā metaforas terapijā, kur, lasot vai rakstot pasaku, cilvēks identificējas ar tēliem, tādā veidā vai nu pašdziedinoties vai arī, kā pasakas terapijā, aktivizējot arhetipu tēlus un pareizo izeju no problēmas veidojošos arhetipu.

In the bachelor has been found out what is archetypes and in what kind of contexts they appear. The presence of the archetypes in the soul or even closer – in the collective unconscuious – has found Calr Gustav Jung deeper describing four main archepypes – the Shadow, Anima/Animus, Vise Man/Great Mother and the Self. Folk creation is one of the places where archetypes nowadays still have kept their place, but they are not archetypes in their initial form any more. In the traditional context they are images appearing as a youngest son-fool, devil, young girl, evil king, witch and other images. Nowadays tradicional creation as a basis for the work have chosen specialsts of different kinds of psychotherapy. Those are – sand therapy, fairy tale therapy and art therapy, where even the reason is archetypical (person in his/her period of the life has „goten lost” or „got in some unknown land”) and also the images used as a metaphors where reading or writting a fairy tale person is identifying with those images self-healing them selves or activating the way out of the problem making archetypes.