Palīgvārdu homonīmija 20./21.gs. latviešu gramatikās

Abstract

Daži vārdi atkarība no to sintaktiskā lietojuma un semantikas var norādīt uz dažādu vārdšķiru pazīmēm. Latviešu valodniecībā tradicionāli šādu parādību dēvē par gramatisko homonīmiju. Tomēr ne vienmēr var skaidri noteikt vārdšķiru robežas, un ir vārdi, kam teikumā vienlaikus izpaužas dažādu vārdšķiru pazīmes. Šādas parādības apzīmēšanai izmantots termins vārdšķiru sinkrētisms. Pētot latviešu valodas gramatikas no 20. gs. sākuma līdz 21. gs. sākumam, var secināt, ka palīgvārdiem vispār, kā arī gramatiskajai homonīmijai latviešu valodniecībā īpaša uzmanība pievērsta tikai pēc Otrā pasaules kara, iespējams, krievu valodniecības ietekmē. Mūsdienu gramatikās pārsvarā tiek runāts par gramtisko homonīmiju, lielākoties gan analizējot tikai rakstīto tekstu, neņemot vērā izrunas īpatnības, kas daudzos gadījumos neļautu daudzus vārdus uzskatīt par homonīmiem. Vārdšķiru sinkrētisms savukārt daudzos gadījumos var liecināt par gramatizācijas procesu valodā. Atslēgas vārdi: vārdšķira, palīgvārdi, saikļavārdi, homonīmija, sinkrētisms.

Some words might belong to the different parts of speech in different contexts. There are only few theoretical studies carried out on this issue in Latvian linguistics. Words concerned (mainly functional words) are without particular lexical meaning. They are no inflected and not sentence constituents (exept adverbs). In MA thesis, a term grammatical homonymy is used to denote a phenomenon when word can belong to several parts of speech and has clearcut contextual semantics and grammatical functions. In case of simultaneous realisation of grammatical and semantic functions a term syncretism is used. Key words: part of speech, functional words, conjunctive words, homonymy, syncretism.