Izglītības pārvaldes loma efektīvas izglītības sistēmas vadīšanā Jelgavas pilsētā.

Abstract

Kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigām Latvijā notiek nozīmīgas pārmaiņas. Nozīmīgu pārmaiņu laikā izglītībai tiek izvirzītas augstas prasības. Sabiedrība izglītībā saskata svarīgu faktoru, kurš ietekmē sabiedrības attīstību, veicina demokratizācijas procesus, nodrošina katram sabiedrības pārstāvim iespēju dzīvot drošībā un būt gatavam pārmaiņām. Atbildības pārdale starp valsti, pašvaldību un izglītības iestādi ir veicinājušas pašvaldību atbildību par izglītības mērķu un uzdevumu sasniegšanu. Pašvaldības atbildību paaugstina arī sabiedrības pieaugošā interese par izglītības rezultātiem un pieņemtajiem lēmumiem izglītības jomā. Pašvaldība un tās izpildinstitūcija Izglītības pārvalde ir atbildīgas un ieinteresētas izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Izglītoties motivēts iedzīvotājs veido ap sevi kvalitatīvu dzīves vidi un tas sekmē sabiedrības attīstību. Izglītības efektivitāti veido pedagogu kopīgā misija, izglītības vide, skolēnu un skolotāju sadarbības rezultāts, investētie resursi izglītošanas procesā, pievienotā izglītojošā vērtība, kura sekmē jaunieša iekļaušanos nākošajā izglītības pakāpē. Maģistra darba mērķis ir izanalizēt Jelgavas Izglītības pārvaldes darbību efektīvas izglītības sistēmas vadīšanā. Maģistra darbā veikta Jelgavas izglītības sistēmas un tās darbību regulējošās likumdošanas analīze. Pētīta pilsētas demogrāfija, pedagogu un audzēkņu sastāvs, izvērtēti 9., 12. klašu skolēnu mācību rezultāti, analizēts finansu resursu apjoms izglītības sistēmas uzturēšanai un attīstībai. Izstrādāti priekšlikumi pilsētas izglītības sistēmas darbības efektivitātes paaugstināšanai. Darbā izmantoti galvenokārt Latvijas Republikas likumi, Ministru kabineta noteikumi, Latvijas izglītības koncepcija 2002. – 2005. gadam, Eiropas Komisijas, UNESCO, OECD, sabiedriskā politikas centra „Providus” ekspertu pētījumi izglītībā, dokumentu projekti „Pamatnostādnes Latvijas izglītības sistēmas attīstībai no 2006. – 2010. gadam”, Nacionālais attīstības plāns, kā arī Jelgavas Izglītības pārvaldes, Jelgavas domes un izglītības iestāžu nepublicēti dati un materiāli. Izmantoti Latvijas un ārzemju pedagoģijas zinātnieku, izglītības darba vadītāju un pedagogi darbi. Izmantoti Interneta resursi, publikācijas laikrakstos un žurnālos. Maģistra darbs aptver laika posmu no 2000. gada līdz 2005. gadam. Maģistra darbs sastāv no 7 nodaļām un 14 apakšnodaļām. Maģistra darba apjoms ir 86 lapas un tas satur 23 attēlus un 22 pielikumus.

Since the end of the eighties of the 20th century in Latvia there have taken place significant changes, which influence also the development of the education system of Latvia. During the period of significant changes part of society puts forward high demands for education because they trace an important factor in education which will influence the development of society, promote the processes of democratisation of society, provide every member of society with a possibility to live in safety, be protected from crime and terrorism. Education is a prior branch of society. It is important to assess the effectiveness of the educational system of local municipality and evaluate what factors promote or prevent the improvement of the educational process. The aim of the master’s paper is to analyse the work of Jelgava Department of Education in the process of management of effective educational system and to work out proposals to improve the educational system. The analysis of Jelgava education system and its governing legislation has been described in the master’s paper. There has been analysed the demography of the city, the structure of the pedagogical staff and students, evaluated the study results of the 9 and 12 form students, drop-out rate of students, release from examinations in 9 and 12 form, assessed the infrastructure of education, analysed the amount of finances necessary for maintenance and development of the system of education. Proposals to raise the effectiveness of the work of educational system of the city have been put forward. Different sources have been used: the laws of Latvia Republic, regulations issued by the Cabinet, the conception of Latvia Education for 2002-2005, the research papers written by the experts of European Commission, UNESCO, OECD, Latvian public policy centre “Providus”, the project documents ”Basic approaches to the development of system of education of Latvia in 2006-2010”, National Development plan, and the non-published documents of the Department of education of Jelgava, City Council and educational establishments. The works of Latvian and foreign pedagogical scientists, the leaders of educational work and pedagogues have been used. The Internet resources, publications in newspapers and magazines have been used. The master’s paper covers the period since 2000. to 2005. The paper consists of 7 chapters and 14 subchapters. The paper has 86 pages and it comprises 23 pictures and 22 appendices.