Studentu sociālo prasmju veidošanās lietišķās angļu valodas mācībās augstskolā

Abstract

Ideja pētīt studentu sociālo prasmju veidošanos lietišķās angļu valodas mācībās radās, uzsākot maģistrantūras studijas. Sākot strādāt augstskolā, palielinājās interese par to, kā panākt tādu mācību gaisotni, kur gan docētājs, gan students nedarbojas viens otram pretī, bet gan izjūt gandarījumu par sadarbību. Šīs problēmas aktualitāti varēja izjust arī pedagoģiskajā praksē, saņemot kāda studenta vai studentu grupas kritiku. Meklējot literatūrā informāciju par šo jautājumu, varēja secināt, ka sadarbības un saskarsmes prasmju veidošanās pedagoģiskajā darbībā ir pats svarīgākais sociālais uzdevums, un tas realizējams, mērķtiecīgi organizētā dialogā starp docētāju un studentiem. Savukārt informācija par lietišķās angļu valodas mācīšanu stiprināja pārliecību par to, ka lietišķās angļu valodas mācību process augstskolā studentiem vienlaicīgi ir arī sociālo prasmju apguve. Jau sen svešvalodu pasniedzēja uzdevums nav tikai mācīt studentiem valodas zināšanas, bet arī palīdzēt viņiem plānot, organizēt savas mācības un uzņemties atbildību. Studentiem tiek dota iespēja studiju procesā apzināti veidot valodas prasmes un vienlaicīgi attīstīt tādas darba tirgū pieprasītas sociālās iemaņas, kā: mācīties kvalitatīvi un efektīvi; pielietot savas zināšanas praksē; komunicēties; plānot savu laiku; radoši strādāt; veidot attiecības; uzņemties atbildību; veidot pozitīvu attieksmi pret apkārtējo pasauli; darboties patstāvīgi.

The author of this work tries to show the importance of developing students’ social skills during Business English classes. Language classroom behaviour might be motivated by pedagogic considerations, or by social ones, or most probably by both simultaneously. The socialisation of their learners into the target language community is the ultimate goal of language teachers. Language teaching which has this socialisation as its aim is contrasted with a simple foreign language teaching. Users of Business English need to speak English primarily so they can achieve more in their jobs. International businesspeople have a need to make contact with others whom they have never met before, or know only slightly. Social contacts are often highly ritualized. The business English syllabus is likely to be defined primarely in relation to business performance skills such as meetings, presentations, socializing, or report-writing. What the majority of business learners need to acquire could be broadly summarized as follows: •confidence and fluency in speaking; •skills for organizing and structuring information; •sufficient language accuracy to be able to communicate ideas without; ambiguity and without stress for the listener; •strategies for following the main points of fast, complex, and imperfect speech; •strategies for clarifying unclear information; •speed of reaction to the utterances of others; •clear pronunciation and delivery; •an awareness of appropriate language and behaviour for the cultures and situations in which they will operate. The idea is that in Business English, these performance criteria need to be seen in the context of specific business situations which the learner will be involved in. That is to say, part of the teacher’s job, in many if by no means all situations, is perhaps that of helping the classroom group to learn to act in a socially acceptable way, both inside the classroom and outside it.