Uzvedības problēmas un dzīves mērķi bērnu namā un ģimenēs dzīvojošiem jauniešiem

Abstract

Rezumējums

Šī bakalaura darba ietvaros tika izvirzīti divi pētījuma jautājumi: 1. „Kādas internalizētās un eksternalizētās uzvedības problēmu atšķirības pastāv starp bērnu namos un ģimenēs dzīvojošiem pusaudžiem?” 2. "Kādas dzīves mērķu atšķirības pastāv starp bērnu namos un ģimenēs dzīvojošiem pusaudžiem?" Pētījumā piedalījās 60 respondenti vecumā 16-18 gadi – 30 no bērnu namiem, 30 no vispārizglītojošām skolām (pilnām ģimenēm). Respondentu vidējais vecums ir M = 16,90 gadi, SD = 0,80. Grupas tika pielīdzinātas savā starpā pēc dzimuma un vecuma. Pētījumā tika izmantotas divas metodes: 1. Bērnu uzvedības novērtējuma anketa (11-18 gadi) (Achenbach T., Youth self –report,2001). Latvijā šo instrumentu ir adaptējušas S. Sebre un I.Laizāne (2006) 2. Dzīves mērķu skala (Aspirations Index, Kasser & Ryan,1996). Latvijā šo instrumentu ir adaptējusi S. Ikauniece (2009). Pētījumā tika atklāts, ka Latvijas bērnu namos dzīvojošajiem 16-18 gadus veciem pusaudžiem ir raksturīgi augstāki noslēgšanās sevī/nomāktības rādītāji un, tendenču līmenī, augstāki ir arī trauskmes/nomāktības rādītāji. Atšķirības eksternalizētās uzvedības rādītājos bērnu namos un pilnās ģimenēs dzīvojošajiem pusaudžiem netika novērotas. Pētījumā pārādījās statistiski nozīmīgas atšķirības starp bērnu namā un ģimenes dzīvojošo pusaudžu grupām uztvertajos sasniegumos – bagātība, popularitāte, personīgā izaugsme un veselība, kā arī ārējos mērķos kopumā, bet netika novērotas atšķirības mērķu nozīmībā un uztvertā iespējamībā tos sasniegt nākotnē. Bakalaura darbā gūtie secinājumi apstirpina iepriekšējos pētījumos paustus atzinumus, ka bērnu namos audzinātie bērni ir īpaša riska grupa, tādejādi ir būtiski nodrošināt šiem bērniem emocionālo atbalstu un psiholoģisko palīdzību. Atslēgas vārdi: internalizēta uzvedība, eksternalizēta uzvedība, dzīves mērķi, bērnu namos dzīvojošie pusaudži

Two research questions were posed in this bachelor paper: 1. "What are the differences in externalized and internalized behavior between children, who live in full families and in out-of-home care?" and 2. "What are the differences in life aspirations between children, who live in full families and in out-of-home care?" 60 respondents aged 16-18 have participated in this study – 30 of them living in out-of-home care, 30 from full families (general education schools). The mean age of respondents is M = 16,90 years, SD = 0,80. The groups were equalized by gender and age. Two methods were used in this research: 1. (Achenbach T., Youth self –report,2001). In Latvia this instrument was adapted by S. Sebre and I.Laizāne (2006). 2. "Aspirations Index" (Kasser & Ryan,1996). In Latvia this instrument was adapted by S. Ikauniece (2009). It was discovered in the study that 16-18 years old adolescents, who live in Latvian out-of-home care institutions, show higher levels of withdrawal and, marginally, depression/anxiety. Differences in externalized behaviors between children in out-of-home care and full families were not observed. Research has shown statistically lower results in adolescents, who live in out-of-home-care, in perceived achievement - wealth, popularity, personal growth and health, as well as external aspirations in general. However, no differences were observed in perceived significance and expectations to achieve aspirations in the future. Conclusions that were drawn in this bachelor paper are in line with previous research that states that children who were raised in out-of-home care are a special risk group, therefore it is important to provide emotional support and psychological help to such children. Key words: internalized behavior, externalized behavior, life aspirations, children placed in out-of-home care