Paškategorizācija un maldīga atcerēšanās testa pildīšanas brīdī.

Abstract

Maģistra darba mērķis bija meklēt cēloņsakarības, vai uzvedinošs ievadteksts par iepriekš veiktiem pētījumiem ar pierādījumiem, ka atklāšanos savam partnerim un intimitāti šodien ietekmē pirmās pozitīvās pieredzes un ģimenes audzināšana, ietekmē respondenta atcerēšanos un vai respondents pakļausies eksperimentētāja ietekmei un kategorizācijai, atceroties notikumus vairāk vai detalizētāki un emocionāli pozitīvāk. Eksperimenta laikā, kurā piedalījās divas grupas, sākotnēji tika izteikts viedoklis, ka ir noticis kaut kas pozitīvs respondentu bērnībā vienai grupai, bet otrai grupai tika pateikts, ka tikai iespējams šodienas atklāšanos partnerim ir ietekmējusi bērnības pieredze un tad respondentiem bija jāatceras pozitīvas bērnības atmiņas, saskarsmē ar pretējo dzimumu. Eksperimentālās grupas respondenti, kuriem lika kategorizēt sevi kā pozitīvu pieredzi guvušiem, atcerējās statistiski nozīmīgi (t =3,135) vairāk pozitīvu epizožu kā kontrolgrupas respondenti un aprakstīja tos detalizētāk. Var secināt, ka ir notikusi paškategorizācija un to ir ietekmējis eksperimentētājs ar uzvedinošu frāzi. Šāda veida eksperimenta rezultāti liek secināt, ka ir viegli ietekmēt arī aculiecinieka maldīgu atcerēšanos, klienta atmiņas epizodes psihoterapijas seansa laikā, norādot kā viņš ir juties kādā situācijā, vai kā viņam būtu bijis jājūtas, iespējams ir ietekmēt arī pircējus ar reklāmas palīdzību, pateicoties cilvēka paškategorizācijai, kuru ir iespējams mainīt un kura mainās atbilstoša situācijai un pārsvarā par labu grupas uzvedībai un iespējamiem uzskatiem, un nostājām. Kā galvenais secinājums darbā tiek izvirzīts, ka maldīgu atcerēšanos var ietekmēt cilvēka paškategorizācija epizožu atcerēšanās brīdī, savukārt paškategorizācija ir atkarīga no situācijas, kurā cilvēks atrodas. Atslēgas vārdi: paškategorizācija, pašstereotipizācija, maldīga atcerēšanās, socialā identitāte

The goal of the master’s thesis was to find intercorrelation whether a tendentious introductory text on previously conducted studies with proves that intimacy and trust between partners is influenced by first positive experiences and family upbringings influence memories of respondent, as well as whether influence and categorization of researcher correlates with more detailed and emotionally positive memories. During the experiment within two groups, initially it was said to one of the groups that there has had something good happened in their childhood, while the other was instructed that probably the present intimacy with partner has been influenced by childhood memories, and then they were asked to recall positive childhood experience concerning the opposite sex. Respondents of the experimental group who were told to categorize themselves as positively experienced remembered statistically significantly (t=3,135) more positive episodes than these of the control group and described them more in detail. I concluded that self-categorization has happened and it has been influenced by the tendentious phrases of the researcher. This sort of experiments proves that it is easy to influence the memories of an eyewitness, memories of a client during the psychotherapy session, indicating how has he had to have felt in a particular situation or how he should have had felt, it is possible also to influence consumers with advertising, due to self-categorization that can be transformed and which changes in correspondence with situations and in most cases in favor of group behavior, possible beliefs and attitudes. The main conclusion is that false memories can influence person’s self-categorization in the moment of episode recalling; however, self-categorization depends on present situation.

Key words: Self-categorization, Self-stereotipization, false memory, social identity