Jaunākā skolas vecuma skolēnu kritiskās domāšanas attīstīšana latviešu valodas stundās.

Abstract

Diplomdarba “ Jaunākā skolas vecuma bērnu kritiskās domāšanas attīstīšana latviešu valodas stundās” aktualitāti nosaka jaunais Latvijas Valsts pamatizglītības standarts. Viens no tā izglītojošajiem aspektiem - analītiski kritiskais - paredz, ka skolēni, apkopojot savu iepriekšējo pieredzi, mācās paši apgūt jaunas zināšanas, tās kritiski izvērtējot. Tādēļ bērniem jādod iespēja veidot savas domas patstāvīgi un neatkarīgi no citiem, apgūt garīgās darbības prasmes. Pētījuma mērķis ir izanalizēt kritiskās domāšanas veicinošās mācību metodes un paņēmienus latviešu valodas mācību priekšmetā sākumskolā. Lai to sasniegtu, tika analizēta pedagoģiskā un psiholoģiskā literatūra par kritisko domāšanu un jaunākā skolas vecuma bērnu fiziskām, psiholoģiskām un sociālajām likumsakarībām. Tika pētītas latviešu valodas mācību priekšmeta darba organizācijas formas un mācību metodes skolēnu kritiskās domāšanas kontekstā. Tādēļ tika veikts pedagoģiskais eksperiments Lapmežciema pamatskolā, par pētījuma bāzi ņemot 3.klases skolēnus. Eksperimentu noslēdzot, tika atspoguļotas skolēnu domāšanas un spriešanas prasmju izmaiņas, salīdzinot rezultātus, kuri iegūti, apsekojot skolēnu un skolotāju viedokļus, skolēnu rakstu darbu rezultātus, pašvērtējumu pirms un pēc eksperimenta. Noslēdzot eksperimentālo darbību, pozitīvā virzienā uzlabojās klases attieksme pret latviešu valodu kā mācību priekšmetu, pilnveidojās skolēnu analītiski vērtējošās domāšanas prasmes un to līmenis gan individuāli katram skolēnam, gan klasei kopumā. Tādējādi var secināt, ka, ja mācību process tiek organizēts pēc kritikās domāšanas trijfāžu stundas modeļa, kurā ir iekļautas daudzveidīgas mācību metodes un paņēmieni, skolēniem tiek attīstītas kritiskās domāšanas prasmes.

The theme of the diploma paper is: “ The development of critical thinking of the junior school children at the Latvian language lessons” . It is very actual now because of new education standard of the Republic of Latvia. One of the educational aspects is analytically critical – it envisages that the pupils trying to summarize treir previous experience, learn to master know knowledge themselves. They critically evaluate it. So the idea is to allow the children to express thoughts independently and to develop mental skills. The aim of this investigation is to analyse the methods and manners how to help to do it at the Latvian language lessons at junior forms. In order to achieve the aim, the pedagogical and psychological literature was used about critical thinking, psychological and social regularity of children at junior forms. The methods how to plan the work at these lessons were investigated. The experiment was done in Lapmezciems Primary School. The basis for that were the pupils from the 3rd form. In conclusion the changes in thinking and discussing were reflected in comparison with the views of the teachers and views the pupils had given. Also the results of written works and self valuation were compared before and after the experiment. Concluding the experiment, the pupils attitude to the Latvian language as the subject changed positively and analytical skills developed, and the level for each pupil separately and for the whole class totally. So I have come to a conclusion that if the teaching process is correctly organized after the model where various methods are used, the skills critical thinking are developing.