Indentifikācijas ar organizāciju saistība ar apmierinātību ar darbu nodomu aiziet no organizācijas darbiniekiem ar dažādu virtuālo statusu
Author
Kalniņa, Marika
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Austers, Ivars
Date
2006Metadata
Show full item recordAbstract
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai darbiniekiem ar dažādu virtuālo statusu atšķiras identifikācijas ar organizāciju, tās dimensiju saistība ar apmierinātību ar darbu un nodomu aiziet no organizācijas. Kā arī noskaidrot, vai darbiniekiem ar augstu virtuālo statusu identifikācija ar organizāciju ir tik pat cieša kā darbiniekiem ar zemu virtuālo statusu.
Pētījumā piedalījās 104 respondenti, kuri strādā dažādās profesijās. Vispārējs pētījuma izlases raksturojums 68 (65%) sievietes, 36 (35%) vīrieši, vecumā no 25-40 gadiem (75%), ar augstāko izglītību (53,8%) un nepabeigtu augstāko izglītību (28,8%).
Lai pārbaudītu pētījuma 3.hipotēzi, tika izveidotas 4 grupas: 32 respondenti, kuri veicot savus darba pienākumus kontaktējas ar kolēģiem pārsvarā tikai ar e-pasta, telefona un tml. palīdzību, 36 respondenti, kuri ar kolēģiem pārsvarā kontaktējas tieši, 24 respondenti, kuri veic savus darba pienākumus pārsvarā ārpus savas organizācijas biroja telpām un 58 respondenti, kuri strādā savas organizācijas biroja telpās.
Datu ievākšanai tika izmantotas sekojošas metodes: Identifikācijas ar organizāciju skala (Mael&Ashforth, 1992), Identifikācijas ar organizāciju dažādu kategoriju un dimensiju mērīšanas metode (Van Dick, Wagner, Stellmacher, Christ, 2004), Apmierinātības ar darbu aptauju (P.E.Spector, 1994), kuru 2005.gadā Latvijā adaptēja Ints Burvis, nodoma aiziet no organizācijas anketa un virtuālā statusa anketa (abas tika izveidotas dotā pētījuma vajadzībām). Demogrāfisko datu anketa.
Identifikācijas ar organizāciju mērīšanas anketas tika adaptētas, bet turpinot pētījumu būtu nepieciešams veltīt vairāk uzmanības identifikācijas ar organizāciju afektīvās dimensijas apgalvojumiem (α=0,64), novērtējošās dimensijas apgalvojumiem (α=0,66) un uzvedības dimensijas apgalvojumiem.
Atbildot uz pētījuma hipotēzēm, var apgalvot, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība starp identifikāciju ar organizāciju, tās kognitīvo, afektīvo, novērtējošo dimensijām un apmierinātību ar darbu, un negatīva saistība ar nodomu aiziet no organizācijas. Darbinieku virtuālais statuss neiespaido identifikāciju ar organizāciju, tās dimensijas izņemot kognitīvo dimensiju. Darbinieku virtuālais statuss ietekmē identifikācijas ar organizāciju sakarības ciešumu ar apmierinātību ar darbu un nodomu aiziet no organizācijas. The purpose of this research was to find out, whether or not employees having different virtual status differ between themselves in correlation of their organizational identification, its aspects and job satisfaction, turnover intension. Also, to find out, whether or not employees with high virtual status feature the same close organizational identification as employees having low virtual status.
Participating in the research were 104 respondents working in different professions. General characterization of the research sample is: 68 (65%) women, 36 (35%) men, falling the 25-40 years age group (75%), with higher education (53.8%) and uncompleted higher education (28.8%).
In order to verify 3 hypotheses proposed in the research, 4 groups were formed: 32 respondents, who in performing their job duties get in contact with colleagues mostly through e-mail, telephone, etc.; 36 respondents, who get for the most part in direct contact with colleagues; 24 respondents, who perform their job duties mostly outside their organization office premises; and 58 respondents, who work in the office premises.
The following methods were used for acquisition of data: Organizational Identification Scale (Mael&Ashforth, 1992); Identification with Organization: Measuring Different Focuses and Aspects (Van Dick, Wagner, Stellmacher, Christ, 2004); Job Satisfaction survey (Spector, 1994), adapted in 2005 for Latvia by Ints Burvis, Questionnaire on Turnover Intention, and the same on Virtual Status (the both have been worked out for the needs of this research); Questionnaire on Demographic Data.
Questionnaires on Organizational Identification have been adapted; however, in continuation of the research it would be necessary to pay more attention to statements of affective dimension of organizational identification (α=0.64), statements of evaluative aspect of the same (α=0.66), and statements of behavioural aspect as well.
Regarding the hypotheses proposed in this research, it may be stated, that there exists statistically significant positive correlation between organizational identification, its cognitive, affective and evaluative aspects and job satisfaction, and at the same time there exists negative correlation with turnover intention. Virtual status of employees doesn’t influence their organizational identification and its aspects, except for cognitive one. However, virtual status of employees exerts its influence upon closeness of correlation between organizational identification and job satisfaction, as well as turnover intention.