Fiziskās veselības subjektīvā novērtējuma saistība ar stresa pārvarēšanas stratēģiju un psiholoģiskās labklājības novērtējumu sievietēm

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vai pastāv saistība starp fiziskās veselības subjektīvo novērtējumu, stresa pārvarēšanas stratēģiju un psiholoģisko labklājību sievietēm. Pētījumā tika iesaistītas 60 sievietes (vidējais vecums 23, 45 gadi). Izmantotās aptaujas: Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (The Cope Inventory, Carver, Scheick & Weintraub, 1989. Petrovas, 2009. un Knipšes, 2010 adaptācijā latviešu valodā), Psiholoģiskās labklājības aptauja (Scales of Psychological Well-Being. Ryff, 1989. Voitkānes un Miezītes adaptācijā latviešu valodā, 2002) un jautājums, lai novērtētu fizisko veselību. Rezultāti parādīja, ka pastāv saistības starp psiholoģiskās labklājības un stresa pārvarēšanas stratēģiju skalām, kā arī starp Prasme īstenot ikdienas vajadzības un Personības izaugsme skalām no Psiholoģiskās labklājības aptaujas un fiziskās veselības subjektīvo novērtējumu. Tomēr statistiski nozīmīga saistība starp visiem trim lielumiem šajā pētījumā neparādās.

Atslēgas vārdi: stresa pārvarēšana, fiziskā veselība, psiholoģiskā labklājība

The aim of this study is to explore the relationships between perceived physical health level, coping strategies and psychological well-being of women. This study was conducted with 60 female (Average age 23,45) participants. Respondents filled out The Coping orientation of Problem Experience /COPE/ inventory (Carver, Scheick & Weintraub, 1989. Adaption in Latvian by Petrova, 2009. and Knipše, 2010), Scales of psychological Well-being (Ryff, 1989. Adaption in Latvian by Voitkāne and Miezīte, 2002) and a separate question to measure perceived health level. The results indicate that there are significant relationships between Scales of psychological well-being and Coping strategies, as well as between the Environmental mastery scale and Personal growth scale from Psychological Well- being scales and perceived health level. However there were no significant relationships found between all three variables.

Key words: coping strategies, physical health, psychological well-being