Gadskārtu ieražu svētki skolēnu nacionālās identitātes pilnveidošanai 1.-4. klasēs.

Abstract

Diplomdarbā izanalizēts gadskārtu ieražu un nacionālās identitātes jēdzienu skaidrojums, gadskārtu ieražu svētku raksturojums. Raksturoti nozīmīgākie gadskārtu ieražu svētki - Miķeļi, Mārtiņi, Ziemassvētki, Meteņi un Lieldienas. Atspoguļotas plašās iespējas gadskārtu ieražu svētku svinēšanai pamatskolas 1. – 4. klasēs. Pētījuma mērķis: teorētiski izanalizēt gadskārtu ieražu svētku būtību un izmēģinājuma darbībā noteikt to iespējas 1. – 4. klašu skolēnu nacionālās identitātes pilnveidošanai. Pētījumā izvirzīta hipotēze: 1. – 4. klašu skolēnu nacionālā identitāte tiek pilnveidota tad, ja - tiek veicināta prasme svinēt gadskārtu ieražu svētkus, - audzināšanas darbībā tiek sasniegts emocionālā pieredzē saskaņots pārdzīvojums, - gadskārtu ieražu svinēšanu atbalsta ģimene. Pētījuma laikā hipotēze apstiprinājās. To pierādīja skolēnu, vecāku un skolotāju anketu analīze un skolēnu praktiskā darbība izmēģinājuma programmas laikā. Darba struktūra sastāv no ievada, trim nodaļām ar 10 apakšnodaļām, nobeiguma, izmantotās literatūras un avotu saraksta no 46 vienībām, 26 pielikumiem.

This gradutation paper analyses annual customs and the interpretation concept of national identity, the characteristics of annual customs festivity. There has been characterized the most siginificant custom festivities: Miķeļi, Mārtiņi, Christmas, Meteņi and Easter. Reflected various possibillities for annual custom festivity celebration of elementary school classes 1 - 4. The aim of the research: theoretically analyze the nature of the annual custom festivities and in the test environment to identify the possibilities for national identity improvement. The hypothesis of the research: the national identity for students in classes 1 to 4 is being improved if: -the ability to celebrate the annual custom festivities is being encouraged -there has been reached harmonized emotional experince in education activity -annual custom celebration is being encouraged by family. The hypothesis of the research was proved. It was proved by student, parent and teacher analysis of questionnaires and student‘s practical activities during experimental programm. The structure of the research consists of introduction, 3 chapters and 10 sub-chapters, conclusion, references consisting of 46 units and 26 appendixes.