Valstmācības loma komunikatīvās kompetences pilnveidē pamatskolā.

Abstract

1)Diplomdarbā tiek apskatīti jautājumi par valstmācības nozīmi un lomu svešvalodas apguvē. Valoda aktīvi piedalās noteiktas kultūras veidošanās procesā, bez sapratnes par cilvēkiem un kultūru, kas šo valodu radījuši, svešvalodu apguve zaudē jēgu. Tagad valstmācībai ir jāsasniedz vairāki mērķi: komunikācijas spēju attīstība; spēja orientēties apkārtējā pasaulē. Tēmas valstmācības apguvē ir ļoti dažādas, tās tiek izvēlētas balstoties uz skolēnu vecumu, interesēm, pieredzi un sapratni. 2)Komunikatīvā valstmācība. Tā ir orientēta uz skolēnu pieredzi, zināšanām un attieksmi. Valstmācības uzdevums komunikatīvajā skatījumā ir skolēnu rīcībspējas veidošana attiecīgajā valstī un sapratnes un personīgās attieksmes radīšana pret šīs valsts kultūru un tradīcijām. 3)Mācību materiālu loma valstmācībā. Mācību materiāli ir izveidoti tā, lai kalpotu vienam, galvenajam mērķim - vācu valodas sistemātiskai apguvei (pēctecīga mācību plānošana ar valodas progresiju). Tomēr jau virspusēji salīdzinot dažādus mācību līdzekļus, mums ir skaidrs, ka mācību materiāls ir atšķirīgs un tiek balstīts uz atšķirīgām mācību metodēm, tādejādi akcentējot būtiskāko. Ir mācību materiāli, kuros tiek piedāvāts dažādu vingrinājumu apkopojums, savukārt citos ir piedāvāts jau gatavs mācību stundas scenārijs ar mērķiem, uzdevumiem, metodēm, rūpīgi izplānotu mācību stundas gaitu, mājas darbiem un vērtēšanas sistēmu . Atbildība par to, kādu mācību materialu izmantot ir galvenokārt skolotāja ziņā. Darbā ir apkopoti un piedāvāti kritēriji, pēc kuriem būtu vieglāk orientēties plašajā piedāvājumā un efektīvi izmantot darbā.Apskatīti daži popularākie mācību komplektizdevumi.

Die Landeskunde konzentriert sich auf die Intergration der fŅr Alltagskommunikation wichtigen Themenbereiche. Die deutscsprachigen Gesellschaften und die deutsche Kultur umfassen eine Vielfalt von Bereichen die, je nach Zielsetzung auf mannigfaltige Weise strukturiert werden kĻnnen. Fur den Deutschunterricht in ergeben sich fŅr die verschiedenen Bildungsstufen folgende Bereiche als natŅrliche Wissengebiete, die nach und nach erweitert werden soll. Die Europäisierung und Modalisierung zentraler Bereiche westeuropäischer Gesellschaften, inbesondere der Wirtschaft undder Alltagskultur fŅhren jedoch zur Einebnung nationaler Besonderheiten. Es stellt sich daher die Frage, ob die Landeskunde ihren Grundstrukturen angleichen, bedarf es keiner Landeskunde, um sie zu erfoschen. Aber traditionell- nationale Elemente existiert neben modern- interationalen elementen schaften. Die Landeskunde muss sich daher heute besonders mit der Dialektik von Vereinheitlichung und Besonderheit, von Europäisierung und Renationalisierung beschäftigen. Sie muss dies inbesondere im sozio- kulturellen Bereich tun, da hier die Konflikte am heftigsten sind