Sērošanas procesa saistība ar emocionālo ekspresiju

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot saistību starp sērošanas procesa norisi un emocionālo ekspresivitāti. Pētījumā tika uzstādīts arī papildjautājums: kādas ir saistības starp sērošanas procesa norisi un emocionālo ekspresivitāti sieviešu un vīriešu izlasēs? Pētījumā piedalījās 24 vecāki (17 mātes un 7 tēvi), kuri zaudējuši bērnu un pētījuma laikā ir sērošanas procesā jau vairāk kā gadu. Pētījumā tika izmantotas 4 aptaujas: traumatisko sēru aptauja (Prigerson, Selby, & Jacobs, 2001), emocionālās ekspresivitātes skala (Kring, Smith, & Neale, 1994), piecu ekspresivitātes šķautņu tests (Gross, & John, 1998) un vispārēja aptauja, lai saņemtu ziņas par pētījuma dalībniekiem. Pētījuma kvalitatīvajā daļā 3 no pētījuma dalībniekiem tika lūgti sniegt daļēji strukturētu interviju, lai iegūtu priekšstatu par individuālajām sērošanas un emocionalitātes izpausmēm, par pārdzīvojumu kopumā. Kopumā var secināt, ka dotajā pētījumā sieviešu un vīriešu emocionālās ekspresivitātes un sērošanas rādītāji ir pietiekami atšķirīgi, lai kopējā izlasē neparādītos statistiski nozīmīgas un vērā ņemamas saistības. Bet atsevišķi gan sieviešu, gan vīriešu izlasēs parādās saistības: ņsieviešu izlasē pastāv statistiski nozīmīga, negatīva korelācija starp kopējo emocionālo ekspresivitāti un separācijas distresu un savukārt vīriešu izlasē cieša negatīva korelācija ar sērošanas kopējo rādītāju un traumatisko distresu (p<0,05), kas saskan ar citu pētnieku rezultātiem - jo augstāka emocionālā ekspresivitāte, jo labvēlīgāk norit sērošanas process, virzoties uz samierināšanos, nevis uz patoloģiskām sērām; ņsavukārt maskēšanās sieviešu izlasē statistiski nozīmīgi vidēji cieši korelē ar traumatisko distresu (p<0,05). Jo sieviete vairāk slēpj savus pārdzīvojumus, jo smagāk norisinās sērošana; ņkopumā cilvēki ir pārliecināti, ka dalīšanās ar citiem par savu emocionālo pieredzi veicina emocionālo atjaunošanos – 87,5 % no pētījuma dalībniekiem apgalvo, ka tieši attiecības ir visvairāk palīdzējušas sērošanas laikā.

Atslēgas vārdi: emocionālā ekspresivitāte, vecāku sēras, sērošana.

The aim of study is to investigate relation between grieving process and emotional expressivity, also compared this relation in male/female sample. To identify, which factors, in connection with emotional expressivity helps parents to experience grieving process more successfully. The study included 24 parents (17 mothers and 7 fathers), who had lost their children before at least one year. Inventory of Traumatic Grief (Prigerson, Selby, & Jacobs, 2001), The Emotional Expressivity Scale (Kring, Smith, & Neale, 1994), Five Expressivity Facet Scales (Gross, & John, 1998) questionnaires where used. To get deeper holistic understanding about individual grieving experiences 3 semi-structured qualitative interviews where conducted. Findings suggest that there are differences in father's and mother's emotional expressivity and grieving. In female sample negative correlation between general emotional expressivity and separation distress is found. In male sample negative correlation between general grieving and traumatic distress (p<0,5), which is supported by other researchers findings: highest emotional expressivity leads to more gentle grieving process, moving toward acceptance, not pathological grieving. In female sample not showing of emotions is correlated with more heavy grieving process. In both samples general conclusion is that sharing of emotional experiences helps rehabilitate emotionally (supported by 87,5% participants). Key words: emotional expressivity, pariental grief, mourning