Subjektīvās labklājības saistība ar apmierinātību ar partnerattiecībām grūtniecēm un viņu partneriem.

Abstract

Rezumējums Pētījums tika veiks ar mērķi izpētīt subjektīvās labklājības saistību ar apmierinātību ar partnerattiecībām un intimitāti sievietēm un viņu partneriem grūtniecības periodā. Pētījumā tika iesaistītas divas pētījuma grupas: 1) sievietes vecumā no 22 līdz 36 gadiem un viņu partneri grūtniecības periodā vecumā no 22 līdz 43 gadiem (n=60); 2) sievietes vecumā no 22 līdz 35 gadiem un viņu partneri bez grūtniecības vecumā no 22 līdz 45 gadiem (n=60). Vidējais respondentu kopdzīves ilgums ir 2,5 gadi. Lielākā daļa pētījuma respondentu dzīvo Rīgā, ar augstāko izglītību un vidējie ikmēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir no 200-300LVL. Pētījumā pielietotais instrumentārijs: 1.Subjektīvās labklājības mērīšanai pielietotas divas skalas: -Skala “ Apmierinātība ar dzīvi” (Satisfaction With Life Scale; Pavot, & Diener,1993). -Pozitīvo un negatīvo afektu skala (Positive and Negative Affect Scale: PANAS; Watson, Clark, & Tellegen, 1988). 2. Partnerattiecību intimitātes novērtējuma anketa (The Intimate Safety Questionnaire (ISQ) Cordova, Warren, Gee, & McDonald, 2002). 3. Skala „Apmierinātība ar partnerattiecībām” (The New Marital Satisfaction Scale; Blum & Mehrabian, 1999). Pētījumā iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka sievietēm un viņu partneriem kopumā grūtniecības periodā apmierinātība ar partnerattiecībām statistiski nozīmīga korelē ar intimitātes novērtēšanu un apmierinātību ar dzīvi, savukārt partnerattiecību intimitātes novērtējums statistiski nozīmīgi korelē ar pozitīvajām emocijām. Apmierinātība ar dzīvi izskaidro lielāku apmierinātības ar partnerattiecībām rezultātu variāciju nekā partnerattiecību intimitātes novērtējums, savukārt pozitīvās emocijas izskaidro lielāku partnerattiecību intimitātes novērtējuma rezultātu variāciju nekā apmierinātība ar partnerattiecībām. Vīrieši, kuru partnerēm ir iestājusies grūtniecība, uzrāda augstākus rezultātus apmierinātībā ar partnerattiecībām nekā vīrieši, kuru partnerēm nav grūtniecība.

Atslēgas vārdi: subjektīvā labklājība, apmierinātība ar partnerattiecībām, intimitāte, grūtniecības periods.

The aim of the research was to explore women and their partner subjective wellbeing connection with satisfaction with partnership and intimacy over a period of pregnancy. In the research were included two groups: 1) 22-35 year old expectant mothers and their partners at the age of 22 - 43 (n=60); 2) 22-35 year old women without pregnancy and their partners at the age of 22 - 45 (n=60). The mean duration of respondent cohabitation/living together is 2,5 years. The majority of respondents live in Riga have higher education, and the mean monthly incoming on one family member is from 200- 300 LVL. Measure: 1. For the research of the subjective wellbeing were used two measures: - Satisfaction with Life Scale (Pavot & Diener, 1993). -Positive and Negative Affect Scale: PANAS (Watson, Clark, & Tellegen, 1988). 2. The Intimate Safety Questionnaire (ISQ) (Cordova, Warren, Gee, & McDonald, 2002). 3. The New Marital Satisfaction Scale (Blum & Mehrabian, 1999). The finding results of the research allow deduce that for expectant mothers over a period of pregnancy and their partners satisfaction with partnership statistical significant correlate with the appreciation of intimacy and satisfaction with life; besides the appreciation of the partnership intimacy statistical significant correlate with positive emotions. Satisfactions with life scale explain greater result variation of satisfaction with partnership than the appreciation of the partnership intimacy; besides positive emotions explain greater result variation of the appreciation of the partnership intimacy than satisfaction with partnership. Female partners, whose partners are pregnant, show higher results in satisfaction with partnership than men whose partners aren’t pregnant.

Key words: subjective wellbeing, satisfaction with partnership, intimacy, the period of pregnancy.