Saistība starp priekšlaicīgām sērām, palitatīvās aprūpes kvalitāti un emocionālo inteliģenci mātēm, kuru bērni ir nedziedināmi slimi

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot priekšlaicīgo sēru saistību ar kopējo emocionālo inteliģenci un tās faktoriem un skalām, kā arī kādi paliatīvās aprūpes kvalitātes kritēriji ir saistīti ar priekšlaicīgām sērām un kuri emocionālās inteliģences faktori un to skalas ir saistītas ar aprūpes kvalitāti. Pētījuma jautājumi ir: 1) Kādas ir sakarības starp emocionālo inteliģenci un priekšlaicīgām sērām mātēm, kuru bērni ir nedziedināmi slimi? 2) Kādas ir atšķirības priekšlaicīgo sēru un emocionālās inteliģences rādītājos, mātēm, kuru bērni ir paliatīvajā aprūpē un mātēm, kuru bērni nav paliatīvajā aprūpē? 3) Kādas ir sakarības starp priekšlaicīgām sērām un paliatīvo aprūpes kvalitāti mātēm, kuru bērni ir paliatīvajā aprūpē? 4) Kādas ir sakarības starp emocionālo inteliģenci un paliatīvās aprūpes kvalitāti mātēm, kuru bērni ir paliatīvajā aprūpē? Pētījumā piedalījās divas izlases – mātes, kuru bērni atrodas paliatīvajā aprūpē un mātes, kuru bērni neatrodas paliatīvajā aprūpē, katrā - 15 respondenti. Kopā izlase sastāv no 30 mātēm. Pētījumā tika izmantotas 4 aptaujas. Vispārīgā aptauja, lai noskaidrotu apstākļus, kādā ģimene un slimais bērns dzīvo, Priekšlaicīgo sēru aptauja (Theut, 1991), Emocionālās inteliģences aptauja (Bar-0n, 1997) un Bērnu paliatīvās aprūpes kvalitātes aptauja (McKinstry, 2003). Lai noteiktu mainīgo sakarību uz savstarpējo ietekmi– emocionālā inteliģence, priekšlaicīgās sēras un paliatīvās aprūpes kvalitāte, tika veikta korelācija un regresiju analīze. Lai noteiktu, vai pastāv atšķirības emocionālās inteliģences un priekšlaicīgo sēru rādītājos starp abām māšu grupām tika ņemts vērā T Stjudenta kritērijs. Pētījuma rezultāti parādīja, ka nepastāv statistiski nozīmīga atšķirība rādītājos starp abām māšu grupām. Tāpat nav vērojamas statistiski nozīmīgas korelācijas starp kopīgajiem aptaujas rādītājiem. Līdz ar to veicot regresiju analīzi, neparādās nozīmīga savstarpējā ietekme uz mainīgajiem. Savukārt, pētot detalizētāk aptauju faktoru un skalu sakarības var izdarīt trīs galvenos secinājumus: pirmkārt, priekšlaicīgās ēras un emocionālās inteliģences faktors „adaptācijas spējas” ir vidēji cieši saistītas viena ar otru. Otrkārt, priekšlaicīgās sēras ir cieši saistītas ar paliatīvās aprūpes sadarbības kvalitāti. Treškārt, emocionālās inteliģences aptaujas faktors - vadošais noskaņojums ir cieši saistīts ar paliatīvās aprūpes skalām - informācijas kvalitāti un aprūpes kvalitāti. Atslēgas vārdi: emocionālā inteliģence, priekšlaicīgas sēras, paliatīvā aprūpe, nedziedināmi slims bērns

The aim of this study was to determine which factors of emotional intelligence and their scales are related to anticipatory grief and which criteria of palliative care are related to anticipatory grief and emotional intelligence. The research questions are as follows: 1) What kind of interconnections are there between emotional intelligence and anticipatory grief of mothers whose children are incurably ill? 2) What are the differences between showings of anticipatory grief and emotional intelligence for those mothers whose children are in palliative care and those whose children are not in such care? 3) What are the correlations between emotional intelligence and the quality of palliative care for mothers whose children are in palliative care? Two groups participated in research – mothers whose children are in palliative care and mothers whose children are not in palliative care – 15 respondents from each group, 30 mothers in total. 4 surveys have been exercised in this research. A general survey – in order to examine the living conditions of the family and the incurable child, the Anticipatory Grief Survey (Theut, 1991), the Emotional Intelligence Survey (Bar-0n, 1997) and the Children Palliative Care Quality Survey (McKinstry, 2003). To determine the reciprocal influence of variables – emotional intelligence, anticipatory grief and the quality of palliative care – correlation and regression analysis was performed. To find out if there are any differences in showings of emotional intelligence and anticipatory grief between the two groups of mothers, T Student’s criterion was taken into account. The research results demonstrate that there is no statistically significant difference in showings between the two groups of mothers. By the same token, no statistically significant correlation has been observed among the common survey showings. On this account, regression analysis does not reveal any considerable reciprocal influence of the variables. Finally, scrutinizing the relationships of the survey factors and scales, three main conclusions are made. Firstly, the mutual relationship between anticipatory grief and ability to adapt (emotional intelligence factor) is medium close. Secondly, untimely grief is closely related to the quality of palliative care collaboration. Thirdly, the factor of emotional intelligence survey – the principal disposition – is closely related to palliative care scales: the quality of information and care. Keywords: emotional intelligence, anticipatory grief, palliative care, incurable child.