Sociālā pedagoga darbība labvēlīgas vides veicināšanai socializācijas procesā Bauskas 1. vidusskolā

Abstract

Diplomdarba mērķis ir izprast pusaudžu saskarsmes īpatnības un socializācijas lomu personības attīstībā, un veicināt labvēlīgas vides veidošanos skolēnu socializācijai. Diplomdarbs divās daļās. Pirmā daļa – teorētiskā daļa, kurā ir izpētītas un analizētas teorētiskās atziņas par skolas vidi un tās ietekmi uz skolēnu. Raksturots pusaudžu vecumposms gan fiziskajā, gan emocionālajā un personības attīstībā, pusaudžu saskarsmes īpatnības un socializācija, un draudzīga klases kolektīva veidošanās priekšnosacījumi. Otrā daļa ir praktiskā, kurā ar anketu palīdzību ir izpētīta skolas un 8.d klases vide, ar novērošanas metodi izpētītas skolēnu savstarpējās attiecības un skolēnu-skolotāju attiecības stundās. Analizētas piecas klases nodarbības par saskarsmi un pieci ārpusstundu pasākumi un izvērtēti pētījumā iegūtie dati. Lai skolēniem veidotos labvēlīga attieksme klases kolektīvā, ir jāzina un jāiepazīst vairāk vienam otru dažādās situācijās un jāizprot procesi, kas norisinās cilvēkā. Organizēto nodarbību rezultātā ir uzlabojušās skolēnu savstarpējās attiecības klases kolektīvā un arī skolēnu-skolotāju attiecības, to apstiprina otrreizējās anketēšanas rādītāji.

Das Ziel der Diplomarbeit ist die Eigenarten der BerŅhrung der HalbwŅchsigen und die Rolle der Sozialisierung in der Entwicklung der PersĻnlichkeit zu verstehen, und die Bildung einer gunstigen Umwelt zur Sozialisierung der SchŅler zu fĻrdern. Die Diplomrtbeit hat 2 Teile. Der erste Teil – der theoretische Teil, in dem Erkenntnisse Ņber die Umwelt der Schule und deren Einfluβ auf SchŅler geforscht und analysiert worden sind. Es sind die Altersetappe der HalbwŅchsigen sowohl in der kĻrperlichen als auch emotionellen Entwicklung der PersĻnlichkeit, die Eigenarten und Sozialisierung der BerŅhrung der HalbwŅchsigen, und die Voraussetzungen der Bildung eines freundschaftlichen Klassenkollektivs charakterisiert worden. Der zweite Teil ist der praktische Teil, in dem die Umwelt der Schule und der 8.d Klasse mit Hilfe der FragebĻgen geforscht wurde, mit der Beobachtungsmethode wurden die gegenseitigen Beziehungen der SchŅler und die Beziehungen der SchŅler – Lehrer in den Unterrichtsstunden geforscht. FŅnf Klassenveranstaltungen Ņber BerŅhrung und fŅnf Auβerunterrichtsveranstaltungen sind analysiert worden und in der Forschung erworbene Angaben ausgewertet worden. Damit sich den SchŅlern ein gŅnstiges Verhalten im Klassenkollektiv bildet, muβ man mehr Ņber einander wissen und in verschiedenen Situationen kennenlernen, und man muβ Vorgänge, die in einem Menschen verlaufen, verstehen. Dank der organisierten Veranstaltungen haben sich die gegenseitigen Beziehungen der SchŅler im Klassenkollektiv und auch die Beziehungen der SchŅler – Lehrer verbessert, die wiederholte Umfrage bestätigt das.