Vīriešu attiecību kvalitāte ar tēviem bērnībā, stresa pārvarēšanas stratēģijas un pašefektivitāte

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai vīriešu attiecību kvalitāte ar tēviem bērnībā ir saistīta ar stresa pārvarēšanas stratēģijām un pašefektivitāti vīriešiem. Pētījumā piedalījās 54 vīrieši vecumā no 20-40 gadiem. Respondenti aizpildīja demogrāfisko rādītāju aptauju (vecums, dzimums, izglītība), aptauju par tēva klātbūtni (Father Presence Questionnaire) (FPQ) (Krampe & Newton, 2006, Latvijā adaptējusi Rezgale, I., 2008), stresa pārvarēšanas stratēģiju aptaujas dispozicionālo versiju (Carver, C.S., Scheier, M. F., & Weintraub, J. K., 1989, Latvijā adaptējusi Knipše, S., 2011) un pašefektivitātes izjūtas skalu (The Self – Efficacy Scale, Jacobs & Rogers, 1982, Latvijā aptauju adaptējusi Vītola, I., 2005). Pētījuma rezultāti atklāj statistiski nozīmīgu pozitīvu korelāciju starp dēlu fizisko kontaktu ar tēviem bērnībā un uz problēmām fokusētām stresa pārvarēšanas stratēģijām. Statistiski nozīmīga pozitīva korelācija pastāv starp vīriešu jūtām pret tēvu bērnībā un izvairīšanās stresa pārvarēšanas stratēģijām. Tātad, pieaugot vīriešu pozitīvai pieredzei un apmierinājumam attiecībās ar tēviem bērnībā, samazinās izvairīšanās stresa pārvarēšanas stratēģiju izmantošana. Pētījuma rezultāti atklāj statistiski nozīmīgu negatīvu korelāciju starp vispārējo pašefektivitāti un izvairīšanās stresa pārvarēšanas stratēģijām. Tātad, pieaugot vīriešu vispārējai pašefektivitātei, samazinās izvairīšanās stresa stratēģiju izmantošana stresa situācijās. Savukārt, pieaugot mātes atbalstam attiecībās ar tēvu bērnībā, palielinās arī vīriešu vispārējā pašefektivitāte.

Atslēgas vārdi: tēvu – dēlu attiecības, stresa pārvarēšanas stratēģijas, pašefektivitāte.

The aim of this study was to determine whether the quality of son-father relationship in childhood is associated with stress management strategies and self-efficacy in men as adults. 54 men, aged from 20 to 40 years, took part in the study. Respondents filled in a survey of demographic parameters (age, gender, education), the father presence questionnaire (Krampe & Newton, 2006, adapted in Latvia by Rezgale, I., 2008), the dispositional version of the stress management strategies’ questionnaire (Carver, C.S., Scheier, M. F., & Weintraub, J. K., 1989, adapted in Latvia by Knipše, S., 2011), and the self-efficacy scale (Jacobs & Rogers, 1982, questionnaire adapted in Latvia by Vītola, I., 2005). Study results show a statistically significant positive correlation between son-father physical contact in childhood and problem-oriented stress management strategies. There is a statistically significant positive correlation between men’s childhood feelings towards their fathers and stress management strategies, which include avoiding arisen problems. Therefore, the better gets men’s experience and satisfaction regarding their relationship with their fathers, the less likely they are to use stress management strategies, which include avoiding arisen problems. Study results show a statistically significant negative correlation between general self-efficacy and stress management strategies, which include avoiding arisen problems. Therefore, the better gets men’s general self-efficacy, the less likely they are to use stress management strategies, which include avoiding arisen problems. Furthermore, the more a mother supports her son’s relationship with his father in childhood, the better gets this son’s general self-efficacy as an adult.

Keywords: father-son relationship, stress management strategies, self-efficacy.