Fonemātiskās uztveres attīstīšana un aktivizēšana 5-6gadus veciem bērniem ar skaņu izrunas traucējumiem

Abstract

Darba saturs: 95 lpp., 8 tabulas, 3 diagrammas, analizēti 37 literatūras avoti. Pētījujma mērķis: teorētiski izzināt dažādu autoru atziņas un praktiski izvērtēt fonemātiskās uztveres aktivizēšanas nozīmi skaņu izrunas traucējumu novēršanā.

Pirmajā daļā tiek apskatīta bērna runas un valodas attīstība, fonemātiskās uztveres nozīme runas attīstības procesā. Otrajā daļā tiek apskatītas un raksturotas skaņu izrunas novirzes, ir analizēti pareizas skaņu izrunas kavējošie faktori un noskaidroti sekmējošie faktori, kas veicina pareizu skaņu izrunu. Trešajā daļā tiek pedagoģiski psiholoģiski raksturoti 5-6 gadīgi bērni ar skaņu izrunas traucējumiem, salīdzināta norma un novirzes. Ceturtajā daļā tiek apskatītas metodes un paņēmieni fonētiski fonemātisko traucējumu novēršanai, izzināti pedagoģiskie priekšnosacījumi metožu un paņēmienu izvēlē. Piektajā daļā tiek veikts korekcijas darbs fonētiski fonemātisko traucējumu labošanā 5-6 gadīgu bērnu grupā pirmsskolā. Tiek raksturoti bērni ar fonētiski fonemātiskiem traucējumiem, apsekota bērnu skaņu izruna, fonemātiskās uztveres līmenis un izpētīta bērnu aktivitāte korekcijas darba laikā. Praktiskajā daļā tiek veikts individuālais darbs ar bērniem skaņu izrunas traucējumu novēršanā, dažādojot metodes un paņēmienus. Tiek apkopoti un analizēti rezultāti. Autore secina, ka aktivizējot fonemātisko uztveri, uzlabojas bērna skaņu izruna.

Research goal: Theoretically inquire conclusions of different authors and practically appraise the meaning of the activization of phonematic hearing in the process of preventing phonating disorders.

The first part deals with development of children speech and language and the meaning of fonematic hearing in the language developing process. In the second part the mispronunciation is observed and characterised as well as there are analyzed conductive and obstructive factors for correct pronunciation of phones. In the third part pedagogically psychologically are characterised 5-6 years old children with mispronunciation, the deviant and the norm are compared. In the fourth part are discussed methods and ways of prevention of phonetically phonematic disorders, preconditions for selection of right method and mode. In the fifth part the correction work of phonematic disorder is done in the group of 5-6 year old children in the preschool. There are described children with phonematic disorder, inspected the pronunciation of children’s phones, phonematics hearing level and explored the activity of children during the correction work. In the practical part the individual work is done with children with mispronunciation. Different methods and ways are used to make it. Results are summarised and analysed. Author makes the conclusion that by activating phonematic hearing the pronunciation of childrens speech improves.