Pašefektivitātes un sociālās trauksmes saistība ar akadēmiskajiem sasniegumiem.

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot saistību starp sociālo trauksmi, pašefektivitāti un jauniešu akadēmiskajiem sasniegumiem. Lai to pārbaudītu, tika ievākti dati no 64 respondentiem - 37 sievietēm un 27 vīriešiem, vecumā no 17 līdz 19 gadiem. Visi respondenti pētījuma brīdī bija 11. vai 12. klases skolēni. Sociālā trauksme tika mērīta ar Sociālās trauksmes aptauju (Social interaction anxiety scale, SIAS; Mattick & Clarke 1998). Latviski adaptēta 2013.gadā (Kaluga un Valters, 2013). Aptauja sastāv no 20 apgalvojumiem, skalā no 0 līdz 4. Pašefektivitātes mērīšanai tika izmantota Bērnu pašefektivitātes uztveres aptauja (Children's Self-Efficacy Scale; Bandura, 2006). Latviski adaptējusi J. Ļubenko (Ļubenko, 2009). Aptauja sastāv no 34 apgalvojumiem, skalā no 0 līdz 10. Akadēmiskie sasniegumi tika mērīti attiecīgi jauniešiem norādot savas sekmes latviešu valodā, matemātikā un 1. semestra vidējo atzīmi. Lai atbildētu uz pētījuma jautājumu, kādas saistības pastāv starp sociālo trauksmi, pašefektivitāti un akadēmiskajiem sasniegumiem, tika veikta korelāciju analīze. Šī pētījuma rezultāti parāda, ka pastāv statistiski nozīmīga saistība starp pašefektivitāti un akadēmiskajiem sasniegumiem, kā arī vidējā atzīme statistiski nozīmīgi korelē gan ar pašefektivitāti, gan arī ar akadēmiskiem sasniegumiem. Savukārt starp sociālo trauksmi un pašefektivitāti, kā arī starp sociālo trauksmi un akadēmiskajiem sasniegumiem nepastāv statistiski nozīmīga saistība. Kas, iespējams, ir saistīta, ar to, ka skolās kur tika veikta anketēšana liela nozīme tiek pievērsta jauniešu individuālajam un grupu darbam, kur pašam jāplāno savs laiks un jāprot sevi motivēt labākam vērtējumam. Motivācija izpildīt savus uzdevumus, kā arī attieksme pret savu darbu, un arī paškritika ir pieskaitāmi pie resursiem, kas samazina sociālās trauksmes līmeni. Atslēgas vārdi: pašefektivitāte, sociāla trauksme, akadēmiskie sasniegumi.

The purpose of this study was to examine the relationship between social anxiety, self-efficacy and academic achievement of adolescents. To examine it, data were collected from 64 respondent - 37 women, 27 men, aged 17-19 years , from 11 and 12 class. Social anxiety was measured by a questionnaire of social anxiety (Social Interaction Anxiety Scale SIAS, Mattick & Clarke, 1998). Adapted in latvian 2013. (Kaluga un Valters, 2013). Qestionnaire consists of 20 statements a scale from 0 to 4. To mesure self-efficacy was used Self-efficacy questionnare (Bandura 2006, self-efficacy beliefs of adolescents). Adopted in latvian by Ļubenko, J. 2009 (Ļubenko, 2009). Qestionnaire consists of 34 statements, a scale from 0 to 10. Academic achievement was measured by adolescent giving their latvian language grade , mathematic grade and average grade from first semester. To answer the research question is there connection between social anxiety, self-efficacy and academic achievement was performed correlation analysis. Results from this study show that there is a statistically significant relationship between self-efficacy and academic achievement, as well as the average grade of a statistically significant correlation with both self-efficacy, as well as with academic achievements. Thus, corelation between social anxiety and self-efficacy was not a statistically significant relationship as well as between social anxiety and academic achievement. What is probably due to the fact that there was no significant relationship is that schools where the questionnaire was given are great importance given to young people for individual and group work, plan your time and be able to motivate yourself for better assessment. Motivation to perform their tasks, as well as attitudes towards their work and the self-criticism are considered to be resources, which reduces the level of social anxiety. Key words: self-efficacy, social anxiety, academic achievement.