Pusaudžu pašregulācijas saistība ar ārpusskolas brīvā laika izmantošanas veidiem.

Abstract

Pētījuma jautājumi ir sekojoši: 1. vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības ārpusskolas brīvā laika pavadīšanas veidos pusaudžiem ar augstu un zemu pašregulācijas līmeni? 2. Ar ko atšķiras ārpusskolas brīvā laika sadalījums pusaudžiem ar zemu un augstu pašregulācijas līmeni? Pētījumā tika iesaistīti 70 11 – 12 gadīgi pusaudži no vispārizglītojošo vidusskolu un pamatskolu 5. un 6. klasēm, pusaudžu vecāki un 5 skolotāji. Pusaudžu izlases vidējais vecums 11,54 gadi. 46% izlasē ir 11 gadus veci pusaudži, 54% - 12 gadus veci pusaudži. Pētījuma izlasi veido 43% meiteņu un 57% zēnu. Pētījumā tika izmantota demogrāfisko datu anketa vispārējās informācijas par pētījuma dalībniekiem iegūšanai un neatkarīgā mainīgā – vecuma un dzimuma – kontrolei. Atkarīgā mainīgā – pusaudžu pašregulācijas līmeņa – mērījumiem tika izmantota Adaptīvās uzvedības novērtējuma sistēma II (ABAS – II, Adaptive Behavior Assessment System – Second Edition (Harrison, P.L. & Oakland, T., 2003, Latvijas adaptācija: Malgožata Raščevska, Sandra Sebre, Aija Brika – Draviniece (nepublicēts materiāls)), no kuras tika izmantots pašregulācijas skalas skolotāju un vecāku variants. Pētījuma ietvaros tika izveidota un izmantota ārpusskolas brīvā laika strukturēšanas aptauja, lai ievāktu informāciju par to, vai pusaudzis iesaistās ārpusskolas aktivitātēs, un, ja jā, tad kādās, kā arī, lai iegūtu informāciju par to, vai un kādā veidā pusaudzis strukturē savu ārpusskolas brīvo laiku, nosakot iesaistīšanās ilgumu un biežumu attiecīgā ārpusskolas aktivitātē. Pētījumā tika secināts, ka pusaudži ar augstu pašregulācijas līmeni statistiski nozīmīgi vairāk un biežāk iesaistās sporta aktivitātēs un lasīšanas aktivitātēs un biežāk iesaistās mākslinieciskajās aktivitātēs un TV skatīšanās aktivitātēs. Netika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības ārpusskolas brīvā laika sadalījumā stundās pusaudžiem ar zemu un augstu pašregulācijas līmeni.

The purpose of the master paper was to examine the following questions: 1) are there statistically significant differences in kinds of after – school activities for high – and low – regulated adolescents? 2) What kind of differences can be found in intensity of adolescent after – school activity involvement? 70 11 – 12 years old adolescents from 5th and 6th grades of secondary schools, their parents and 5 teacher were involved in this research. The mean age of the sample was 11,54 years. 46% of the sample are 11 years old adolescents, 54% - 12 years old adolescents. The sample consists of 43% girls and 57% boys. A demographic questionnaire was used to obtain a general information about participants of the study as well as their sex and age. The dependent variable – the level of adolescent self – regulation – was measured by self – regulation scale’s parent and teacher version of Adaptive Behavior Assessment System – Second Edition (ABAS – II, Harrison, P.L. & Oakland, T., 2003, adapted by Malgožata Raščevska, Sandra Sebre, Aija Brika – Draviniece (unpublished material). In the framework of this study a questionnaire of after – school leisure time planning was created with the aim to obtain the information if an adolescent is involved in after – school activities, and, if yes, then exactly in what kind of activities, as well as to obtain the information if an adolescent plans his after – school leisure time, defining the duration and frequency of involvement in current activity. In the study high – regulated adolescents statistically significant were both more and frequently involved in sport activities and reading activities, and statistically significant frequently involved in arts activities and TV watching activities. No statistically significant differences were found in hours spent on after – school activities for high – and low regulated adolescents.