Allocentrisma un idiocentrisma sakarības ar darbinieku priekšstatiem par organizāciju kultūras vēlamajām izmaiņām

Abstract

Rezumējums Pasaulē aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta organizāciju kultūru pētījumiem nacionālo kultūru kontekstā- kā indivīdu identitāšu iezīmes ietekmē organizāciju kultūru atšķirīgos reģionos. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv sakarības starp idiocentrismu un organizāciju kultūras efektivitātes kritērijiem, kas nosaka ārējo orientāciju, diferenci un konkurenci vēlamajā organizācijas kultūrā., kā arī vai pastāv sakarības starp alocentrismu un organizāciju kultūras efektivitātes kritērijiem, kas nosaka iekšējo orientāciju, integrāciju un vienotību vēlamajā organizācijas kultūrā. Pētījums veikts vidējos un mazos uzņēmumos Latvijā, kuru pamatnodarbošanās ir komercdarbība. Ar anketēšanas palīdzību tikuši aptaujāti 63 respondentu, atšķirīgu dzimumu, vecumu un izglītības līmeņa. Aptaujā tika pielietotas trīs metodes- Triandisa horizontālā un vertikālā individuālā līmeņa individuālisma un kolektīvisma mērīšanas metode- INDCOL skala (Triandis, Singelis, Bhawuk & Gelfand, 1995), kas paredz individuāla līmeņa atbildes uz jautājumiem; Kamerona un Kvinna (Cameron & Quinn, 2001) organizāciju kultūras novērtēšanas tests OCAI (Organizational Culture Assessment Instrument), pirmo reizi identificējot reālo, esošo organizācijas kultūru, kas paredz grupas līmeņa vērtējumu; otro reizi- vēlamo organizācijas kultūru savos priekšstatos, kas paredz individuālā līmeņa vērtējumu; Vadi, Allika un Realo (Vadi, Allik & Realo, 2002) organizācijas kultūras pilnveidošanas aptaujas QOC (Item development of the Questionnaire of organizational Culture), kas paredz grupas līmeņa atbildes uz jautājumiem un demogrāfisko datu aptauja. Pētījumā izvirzītās hipotēzes neapstiprinās- indivīdu līmeņa identitātes konstrukti allocentrisms un idiocentrisms neietekmē ne reālo, ne vēlamo organizāciju kultūru.

Atslēgas vārdi: organizāciju kultūra, identitāte, allocentrisms, idiocentrisms

The world recently pays attention to the research on organizational culture in the context of national cultures, such as, what is the impact of identity traits of individuals on organizational culture in different regions. The main goal of this study is to explore if there are correlations between idiocentrism and efficiency criteria of organizational culture, what defines outward orientation, difference and competition in desired organizational culture, as well as study if there are correlations between allocentrism and efficiency criteria of organizational culture, what defines inner orientation, integration and unity in desired organizational culture. The study was carried out in medium and small business enterprises in Latvia. Questionnaires were given to 63 respondents with different gender, age and level of education. Three methods were applied – Triandis horizontal and vertical scale for measurement of individualism and collectivism on individual level – INDCOL scale (Triandis, Singelis, Bhawuk & Gelfand, 1995). It provided answers on individual level. Cameron & Quinn Organizational Culture Assessment Instrument (Cameron & Quinn, 2001). First it identified real existing organizational culture – it provided evaluation on individual level, second time it identified desired organization culture in perceptions, which provided evaluation on individual level; Vadi, Allik and Realo (Vadi, Allik & Realo, 2002) Questionnaire of Organizational Culture QOC was applied, which provided answers on group level. Poll on demographical data was applied. Hypotheses of the research were not confirmed – constructs of individual identity level – allocentrism and idiocentrism do not influence real nor desired organizational culture.

Key words: organisation culture, identity, allocentrism, idiocentrism