Vecāku prombūtnes saistība ar dažādām pusaudžu uzvedības problēmām

Abstract

Tika veikts kvantitatīvs pētījums, lai noskaidrotu, vai pastāv uzvedības atšķirības pusaudžiem, kuriem viens no vecākiem ir devies ilgstošā prombūtnē, pusaudžiem, kuriem abi vecāki ir prombūtnē un pusaudžiem, kas dzīvo pilnā ģimenē? Un, ja pastāv, tad kādas? Pētījums veidots pamatojoties uz pētījumiem par to kā: mātes vai tēva prombūtne kopš bērnības vai vēlākā periodā ietekmē pusaudžu attīstību (Ellis et al., 2003; Bogart, 2005; Demuth, Brown, 2004; Eizirk, Bergmann, 2004), vecāku šķiršanās saistība ar pusaudžu uzvedību (Kalter, 1987, Knight, 2001), kā vecāku un bērnu attiecības ietekmē pusaudžu uzvedību (Galambos, Barker, Almeida, 2003; Knight, 2001; Barber, Stolz & Olsen, 2005; Fletcher, Steinberg & Williams-Wheeler, 2004), kā vecāku zaudējums un atšķirtība no tiem ietekmē pusaudžus (Bolby, 1998; Fahlberg, 1998). Pētījuma dalībnieki pusaudži vecumā no 13 – 15 gadiem, kas veidoja trīs grupas: pusaudži, kuriem prombūtnē devies viens no vecākiem, n=21; pusaudži, kuriem prombūtnē devušies abi vecāki, n=13; kontrolgrupu veidoja pusaudži, kas dzīvo pilnā ģimenē, n=27. Grupu izveidei tika izmantota autores veidota anketa. Kā kontroles faktori grupu izveidē tika ņemts vērā, lai pusaudži pirms vecāku prombūtnes dzīvotu pilnā ģimenē un vecāku prombūtni veido laika periods no viena līdz vairākiem gadiem. Uzvedības problēmu noteikšanai tika izmantota T. A. Ahenbaha jauniešu pašnovērtējuma anketa (Achenbach, T. A., Youth self-report, 2001), kas paredzēta bērniem vecumā no 11-18 gadiem. Kopumā var secināt, ka pastāv atsevišķas uzvedības problēmu atšķirības pusaudžiem, kuru viens no vecākiem atrodas ilgstošā prombūtnē, pusaudžiem, kuriem abi vecāki ir ilgstošā prombūtnē un pusaudžiem, kas dzīvo pilnā ģimenē. Statistiski nozīmīgas atšķirības tika konstatētas: somatisko raižu rādītājos starp tiem pusaudžiem, kuriem viens no vecākiem ir prombūtnē un abi vecāki ir prombūtnē; agresīvas uzvedības rādītājos starp pusaudžiem, kuriem viens no vecākiem ir prombūtnē un kontrolgrupu; latviešu valodas un literatūras sekmju pašvērtējumā starp pusaudžiem, kuriem abi vecāki ir prombūtnē un kontrolgrupu; matemātikas sekmju pašvērtējumā starp tiem pusaudžiem, kuriem prombūtnē ir abi vecāki un abām pārējām grupām.

Atslēgas vārdi: vecāku prombūtne, pusaudzis, uzvedības problēmas.

Was made quantitative research to find out is there correlation between parents absence and adolescence behavior problems between adolescence who has one parent absent, between adolescence who has both parents absent and adolescent who lives in full family. And if is there a difference, then what kind? The research was based on privies researches: on mothers or fathers absence from childhood or in later period and have it affects adolescence development (Ellis et al., 2003; Bogart, 2005; Demuth, Brown, 2004; Eizirk, Bergmann, 2004); have parental divorse affects adolescence behavior (Feigelman, Finley, 2004); have parents and children relationships affects adolescence behavior (Galambos, Barker, Almeida, 2003; Knight, 2001; Barber, Stolz & Olsen, 2005; Fletcher, Steinberg & Williams-Wheeler, 2004) and have lose of parents and separation affects adolescence (Bolby, 1998; Fahlberg, 1998). The participants in reassert were adolescence from 13 till 15 years old. They made tree groups: in one group where adolescence, who have one parent in absence, n=21; the second group was made from adolescence who has both parents in absence, n=13 and the third group was made from adolescence who lives in full family, n=27. To make that kind of group was used a questioner who was made by author. As control factors in group making were that adolescence before parents absence has lived in full family and parental absence is one year and more long. To measure the behavioral problems was used T. A. Achenbach Youth self-report, 2001. Generally was found that there is difference in same behavior problems in adolescence, which have one parent in absence, adolescence which have both parents in absence and adolescence that lives in full family. The difference was found in: somatic complains between adolescence, who has one parent in absence and adolescence who has both parents in absence; in aggressive behavior between adolescence who has one parent in absence and adolescence who lives in full family; in outcomes of Latvian language and literature between adolescence who has both parents in absence and who live in full family; in math outcomes between adolescence who has both parents in absence and both other groups.

Key words: parental absence, adolescence, behavioral problems.