Pārkāpēju un aculiecinieku vainas izjūtas ietekme uz prosociālu uzvedību.

Abstract

Bakalaura darbs satur: 63 lpp,6 attēli, 4 tabulas. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt pārkāpēju un aculiecinieku vainas izjūtas ietekmi uz prosociālo uzvedību un mēģināt to izskaidrot, balstoties uz psiholoģijas teorijām un koncepcijām. Teorētiskā daļā ir apkopoti vairāki pētījumi un izskaidrojumi pārkāpēju un aculiecinieku vainas izjūtas ietekmei uz prosociālo uzvedību. Šo fenomenu var skaidrot gan no sociālās apmaiņas teorijas (Маjers 2005; Carlsmith, & Gross, 1969), gan runājot par taisnīgumu un sociālām normām (Berel, 1997; Regan, 1971; Simmons, & Lerner, 1968), gan aplūkojot to kopā ar disonansi un Es-koncepciju (Ruiz, & Tanaka, 2001; Dietrich, & Berkowitz, 1997; Дерябин, 1995), kā arī caur DITF koncepciju (O’Keefe, & Figge, 1997), gan pievēršot uzmanību empātijai (Hoffman, 2000; Hoffman, 1982; Konecni, 1972; Rawlings, 1968). Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pārkāpēju un aculiecinieku vaina sekmē prosociālo uzvedību. Eksperimentā piedalījās 54 abu dzimumu 1.kursa psiholoģijas programmu studenti vecumā no 18 līdz 23 gadiem, kas pēc nejaušības principa tika sadalīti 3 grupās, katrā pa 18 cilvēku. Eksperimentā tika izmantotas divās metodes: modificētā un datorizētā spēle „Cietumnieka dilemma” un vainas izjūtas aptauja. Vainas izjūtas mērīšanai tika izmantoti apgalvojumi no Interpersonālās Vainas Aptaujas – 67 (Interpersonal Guilt Questionnaire – 67, IGQ-67, O'Connor, Berry, Weiss, Bush, & Sampson, 1997). Pētījuma gaitā daļēji apstiprinājās hipotēze „pārkāpēju vaina sekmē prosociālo uzvedību” un pilnīgi apstiprinājās hipotēze „aculiecinieku vaina sekmē prosociālo uzvedību”. Tas ir, nepastāvēja statistiski nozīmīgas atšķirības starp pārkāpēju un kontroles grupu, savukārt pastāvēja statistiski nozīmīgas atšķirības starp aculiecinieku un kontroles grupu. Kopumā vainas izjūta sekmē prosociālo uzvedību, jo vairāk cilvēks izjuta vainu, jo vairāk viņš ir gatavs sadarboties. Sociāli un praktiski šī pētījuma rezultātiem ir ļoti liela nozīme, jo, zinot pētījumā atklātās tendences, varētu mainīties cilvēku attieksme pret palīdzības sniegšanu, kā arī pret savas uzvedības vai bezdarbības sekām.

Atslēgas vārdi: pārkāpēju vaina, aculiecinieku vaina, prosociālā uzvedība, sadarbība, disonanse, empātija, taisnīgums, Es-koncepcija.

Bachelor thesis contains: 63 pages, 6 figures and 4 tables. The aim of the bachelor thesis was to investigate the influence of transgression and bystander guilt on prosocial behavior and try to interpret it based on psychological theories and concepts. Theoretical part summarizes various studies and explanations of how transgression and bystander guilt facilitates prosocial behavior. This phenomena can be explained by social exchange theory (Маjers 2005; Carlsmith, & Gross, 1969), as well as by discussing justice and social norms (Berel, 1997; Regan, 1971; Simmons, & Lerner, 1968), in regard with dissonance and self-concept (Ruiz, & Tanaka, 2001; Dietrich, & Berkowitz, 1997; Дерябин, 1995), as well as DITF conception (O’Keefe, & Figge, 1997), and by paying attention to empathy (Hoffman, 2000; Hoffman, 1982; Konecni, 1972; Rawlings, 1968). The aim of the present study was to define whether the transgression and bystander guilt facilitates prosocial behavior. There were 54 1st year psychology undergraduates of both sexes aged 18 - 23 participating in experiment; they were randomly divided into 3 groups, each group contained 18 participants. Two methods were used during the experiment: (1) modified computer game „ Prisoners’ dilemma”, and (2) guilt questionnaire. In order to measure guilt some statements from Interpersonal Guilt Questionnaire – 67 (IGQ-67) were used (Interpersonal guilt questionnaire -67, O'Connor, Berry, Weiss, Bush, & Sampson, 1997). The hypothesis that transgression guilt facilitates prosocial behavior was partly approved. The hypothesis that bystander guilt facilitates prosocial behavior was completely approved. It means that there was no statistically significant difference between the transgression and control groups; however there was statistically significant difference between the bystander and control groups. In general, guilt facilitates prosocial behavior – the more one felt guilty, the more he/she was ready to cooperate. Socially and practically the results of this research are very significant, because by knowing the tendencies revealed by this research, people’s attitudes towards providing help, as well as one’s own behavioral or inaction consequences might be changed.

Keywords: transgression guilt, bystander guilt, prosocial behavior, cooperation, dissonance, empathy, justice, self-concept.