Pašefektivitātes un stresa pārvarēšanas stratēģiju izmaiņas no alkohola atkarīgajiem Minesotas 12 soļu programmas ietvaros.
Author
Dauberga, Natālija
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Sebre, Sandra Beatrice
Date
2008Metadata
Show full item recordAbstract
Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības alkohola atkarīgo pašefektivitātes līmenī un stresa pārvarēšanas stratēģijās, ārstējoties Minesotas 12 soļu programmā. Tika pētītas atšķirības starp divām pētāmajām grupām, pacientiem, kuri šajā ārstniecības programmā pieteikušies ārstēties paši (n=10) un pacientiem, kas uz šo programmu nosūtīti ārstēties no Valsts Probācijas Dienesta (n=12).
Pētījumā tika izmantotas 2 metodes – Alkohola atturības pašefektivitātes skala (Alcohol Abstinence Self-Efficacy Scale - AASES) un Stresa pārvarēšanas stratēģisko pieeju skala (Strategic Approach to Coping Scale – SACS).
Ar 2 faktoru dispersiju analīzi pārbaudot datus tika secināts, ka pašefektivitāte ir statistiski nozīmīgi palielinājusies kopējai izlasei un pacientu grupai, kas terapiju Minesotas 12 soļu programmā izvēlējušies paši. Ir statistiski nozīmīgi palielinājušies rezultāti sociālas pievienošanās rīcības skalā pacientu grupā, kas terapiju Minesotas 12 soļu programmā izvēlējušies paši. VPD nosūtīto pacientu grupai bija statistiski nozīmīgi mazākas pašefektivitātes līmeņa izmaiņas salīdzinot ar otru grupu. Ir statistiski nozīmīgas atšķirības sociālas pievienošanās rīcības skalā starp abām pētāmajām grupām, turklāt VPD nosūtīto pacientu grupai vidējais rādītājs šajā skalā ir samazinājies, bet otrai pētāmajai grupai palielinājies.
Atslēgas vārdi: atkarība, 12 soļu terapija, pašefektivitāte, stress, stresa pārvarēšanas stratēģijas, probācija. The goal of this study was to clarify, are there statistically signifficant diferences between alcoholics coping strategies and alcohol abstinence self-efficacy during Minnesota 12 step program. The diferences between two groups were investigated, patients, who have chosen this therapy by themselves (n=10) and patients, who have been assigned to this therapy by Probation Service (n=12).
Two methods were used in this research - Alcohol Abstinence Self-Efficacy Scale – AASES and Strategic Approach to Coping Scale – SACS.
Examining results with 2 factors variance analysis, was concluded that alcohol abstinence self-efficacy statistically signifficantly increased during Minnesota 12 step program in total sample and patients group, who have chosen this therapy by themselves. Statistically signifficant increase was found in this groups results in social concurance strategy. In Probation Services’ assigned patients group there were signifficantly less increase in alcohol abstinence self-efficacy comparing with other group during treatment. There was statistically signifficant diference between change in social concurance strategy. Probation Services’ assigned patient groups social concurances strategy level was decreased, other groups’ – increased.
Key words: addiction, 12 step therapy, self-efficacy, stress, coping strategies, probation service.