Humors kā trauksmi mazinošs faktors pieaugušiem angļu valodas apmācībā

Abstract

Mācoties valodu, skolēniem nākas saskarties gan ar pozitīvām, gan negatīvām izjūtām, īpaši iesācēju līmenī. Viena no svešvalodas mācību vidi raksturojošām iezīmēm ir valodas barjera, kas var ievērojami aizkavēt valodas apguvi. Diplomdarba mērķis bija noskaidrot iespējamos veidus, kā mazināt valodas barjeras ietekmi uz angļu valodas mācīšanās procesu. Pārskatot literatūru par valodas barjeru, autore noskaidroja, ka daudzi pētnieki ir konstatējuši valodas barjeras ietekmi uz mācību procesu. Ir zināms, ka valodas barjera izpaužas dažādi, piemēram, skolēni izjūt bailes un nedrošību, ir neapmierināti un mazrunīgi, viņiem ir grūti atcerēties un uztvert mācīto, u. tml. Valodas barjeras izpausmes ir cieši saistītas ar valodu mācīšanās apstākļiem un klases vidi, skolēnu motivāciju un rakstura īpašībām. Tādēļ autore nolēma izpētīt, kā humors varētu palīdzēt skolotājiem radīt pozitīvu mācību vidi un iedrošināt skolēnus runāt angliski. Kā pētniecības metode tika izvēlēta gadījuma izpēte, kas tika veikta, balstoties uz teoriju par valodas barjeru un humoru. Pētījumā tika izmantotas šādas datu vākšanas metodes: adaptēts valodas barjeras mērīšanas instruments (FLCAS) (Horwitz et. al. 1986), anketēšana, intervija, novērošana un atgriezeniskā saite. Pētījuma ietvaros skolēniem bija iespēja piedalīties piecās autores veidotās aktivitātēs, kuru laikā tika novērota pozitīva skolēnu reakcija. Tai pašā laikā pētījumā iegūtie dati parādīja, ka uzdevumi ar humora elementu īpaši neveicināja skolēnu vēlmi izteikties angliski. Gadījuma izpētē iegūtie dati parādīja, ka dažādu humora veidu izmantošana angļu valodas stundās pieaugušajiem mazināja valodas barjeras ietekmi, tomēr pētījuma laikā netika novērots, ka humora izmantošana ievērojami iedrošinātu skolēnus runāt angļu valodas stundās.

Language learning involves not only positive feelings but also some negative experiences, especially at beginner’s level. The language anxiety which is one of the characteristics of foreign language classroom may seriously hamper the language acquisition. The main idea of the present Paper is to find the possible ways of dealing with the English Language Speaking Anxiety. Through the summary analyses of the theoretical literature about the Foreign Language Anxiety the author found that a considerable number of researchers have stated the influence of language anxiety in the learning process. The FLA is reported to have numerous and various effects on language learners, like reticence, feeling of insecurity and fear, difficulties in remembering and comprehension, frustration etc. The FLA is closely connected with language learning conditions and classroom environment, students’ motivation and their personality traits. Hence, the author decided to examine how humour could help teachers in creating positive classroom environment and encourage students to speak English. A case study was chosen as a research method (Nunan 1992), accomplished on the basis of the theoretical background of the language anxiety and humour, and the following data-collecting techniques were used – adapted Foreign Language Classroom Anxiety Scale (FLCAS) (Horwitz et. al. 1986), questionnaire, interview, observation and feedback. Throughout the case study when the students were given chance to take part in five author’s designed English learning activities positive students’ response was observed. At the same time, the gathered data revealed that the tasks with an element of humour did not particularly stimulate the students to speak in English. The data obtained from the case study showed that using different types of humour in English as a foreign language (EFL) lessons for adult learners reduced the English Language Speaking Anxiety, however, during the case study, it was not observed they would considerably encourage the learners to speak in English class.