Audzināšanas problēmas Tomasa Bernharda autobiogrāfiskajos darbos

Abstract

Mūsdienu sabiedrībā audzināšanas problēmas ir kļuvušas ļoti aktuālas. Masu mēdiji katru dienu ziņo par drausmīgiem notikumiem bērnu un jauniešu dzīvē. Vecāki un aizbildņi ir noraizējušies par skolām un par audzināšanu. Zinātnieki atklāj un publisko arvien jaunus fizioloģiskos un psiholoģiskos pētījumus par audzināšanas problemātiku. Sociālās iestādes kontrolē sabiedrību. Skolas un ģimenes atklāj sabiedrībai drausmīgo statistiku par pašnāvībām un jauniešu problēmām. Tomasa Bernharda autobiogrāfiskie darbi ļauj mums paskatīties uz visām šīm problēmām ar augošas personības acīm. Autors raksta pats par savām jūtām un uztveri, tādējādi mēģinot pievērst pasaules uzmanību šīm problēmām. Savos autobiogrāfiskajos darbos autors analizē savu dzīvi no dzimšanas līdz astoņpadsmit gadiem, kuros tiek publiski izrādīti un atklāti autora grūtās dzīves iemesli un raksturs. Iemesli ir sekojoši: Ģimene un tās sastāvs: māte, patēvs, vecvecāki, māsas, brāļi un citi radinieki; Genotips, spējas un veselība; Vide un laiks: inflācija, nabadzība, bezdarbs, nacionālisms, karš, pēckara laiks; Skola un skolas sistēma, draugi. Šajā sakarā ir labi vilkt paralēles ar mūsdienu dzīvi un skolām. Augšanas laikā bērni piedzīvo dažādus savas fiziskās un psihiskās attīstības posmus, kuri sagādā problēmas ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Ja bērns nesaņem nekādu atbalstu ne no mātes, ne no tēva (Bernhardam nebija tēva, un arī māte. Viņu audzināja vectēvs), bērns sāk slimot. Bērns slimo, kā ar fiziskām tā arī ar garīgām slimībām. Bernhardam bija neiroze, depresija un tuberkuloze. Šodien mūsu valstī situācija ir ļoti līdzīga. Bieži bērniem nav vecāku. Vecāki ir vai nu izceļojuši darba meklējumos uz ārzemēm, vai arī strādā tik daudz, ka priekš bērniem vairs nepaliek laika. Daudzi bērni uzaug internātos. Tos audzina vecvecāki vai nu bērni tiek adoptēti. Bieži vien bērnus audzina pilnīgi sveši cilvēki. Šādos diskomforta apstākļos bērni pakļaujas daudzām negatīvām ietekmēm. Mūsu audzināšanas iestādes ir nepilnvērtīgas, mācību klases skolās ir pārpildītas, sociālie likumi rada atsvešināšanos, trūkst pedagogu un psihologu, kuriem būtu atbilstoša izglītība par bērna augšanas un attīstības etapiem un īpatnībām. Izmantojot literāros tekstus vācu valodas kā svešvalodas stundās, tiek īstenota arī sociālā mācība. Svešvalodas stundās apgūst ne tikai vācu valodu, bet arīdzan sociālās prasmes. Literāro tekstu izmantošana vācu valodas stundās atbilst komunikatīvam mērķim. Teksti rosina skolēnus runāt, izteikt savu viedokli, domas un jūtas. Ar literāro tekstu palīdzību skolēni gūst ieskatu apgūstamās valodas kultūrā. Tiek veicināta arī personības attīstība.

Das Problem der Erziehung in der modernen Gesellschaft ist sehr aktuell geworden. Jeden Tag bringen die Massenmedien Nachrichten Ņber verschiedene Gräueltaten der Kinder und Jugendlichen. Die Eltern, Erzieher machen sich Gedanken Ņber die Schule und die Erziehung. Die Wissenschaftler verĻffentlichen Forschungen und decken physiologische und psychologische GrŅnde auf. Die sozialen BehĻrden Ņberwachen die Gesellschaft, die Schule und die Familien machen ihre scheußlichen Statistiken der ģffentlichkeit zugänglich. Die autobiographischen Werke von Thomas Bernhard lassen uns auf diese Probleme vom Inneren der wachsenden PersĻnlichkeit schauen. Der Autor schreibt aus seinem einzigen GefŅhl, aus seinem Empfinden und will die Aufmerksamkeit der Welt auf diese Probleme lenken. Indem der Autor in seinem autobiographischen Werk sein Leben von der Geburt bis zu seinem achtzehnten Lebensjahr analysiert, treten die Ursachen, seines schweren Lebens und seines schweren Charakters zum Vorschein. Diese Ursachen sind die Familie und deren Bestand: Mutter, Vormund, Großeltern, Geschwister und die nächsten AngehĻrigen; Genotypus, Fähigkeiten und Gesundheit; Umwelt und die Zeit: hier Inflation, Armut, Arbeitslosigkeit, Nationalsozialismus, Krieg und Nachkriegszeit; die Schule und das Schulsystem, Freunde.

In der Gestaltung sind gut die Parallelen mit dem heutigen Leben und Schule zu ziehen.In der Wachstumsperiode Ņberleben die Kinder verschiedene Stufen ihrer psychischen und physischen Entwicklung, die nicht nur den Kindern, sondern auch den Erwachsenen Probleme bereiten. Wenn das Kind keinen starken Hintergrund , keinen Schutz seitens der Mutter oder des Vaters (Bernhard hatte keinen Vater und auch keine Mutter, er wird vom Großvater erzogen) empfindet, wird er krank. Es leidet an psychischen und physischen Krankheiten, Bernhard an Neurose, Depression und später Tuberkulose. In unserem Lande ist heute die Situation die gleiche. Oft haben die Kinder keine Eltern. Sie sind entweder auf der Suche nach der Arbeit in andere Länder ausgereist oder sind immer bei der Arbeit und haben keine Zeit fŅr ihre Kinder. Viele Kinder werden in Internaten, von den Großeltern, Adoptiveltern oder gar fremden Menschen erzogen. In solcher diskomfortablen Umgebung werden die Kinder negativ beeinflusst. Unsere Erziehungsinstitutionen sind nicht vollwertig, die Klassen in den Schulen sind groß, die sozialen Gesätzen schaffen Entfremdung, es fehlt an den Pädagogen und Psychologen , die die notwendige Bildung Ņber die Entwicklungsstufen und die Besonderheiten der Wachstumsstufen hätten. Im fremdsprachlichen Deutschunterricht wird sowohl fachliches als auch soziales Lernen verwirklicht. Der Einsatz literarischer Texte im Unterricht entspricht den Zielen des kommunikativen Deutschunterrichts. Diese Texte geben sehr gute Sprachanlässe, die Lernenden kĻnnen mit ihren Gedanken und GefŅhlen im Zentrum der Sprachhandlung stehen. Mit Hilfe literarischer Texte gewinnt der Lernende Einblick in das Kulturelle Leben des Zielsprachenlandes. Es wird die PersĻnlichkeitsentwicklung gefĻrdert.