Motivācijas, uzvedības un kognitīvās nākotnes perspektīvas sastāvdaļu sakarības izglītības, darba un ģimenes jomās.

Abstract

Bakalaura darba pētījuma mērķis – noskaidrot orientācijas uz nākotni motivācijas, kognitīvās un uzvedības sakarības izglītības, darba un ģimenes jomās, ka arī to, kā sakarību ciešums ir saistīts ar dzīves jomu. Pētījuma dalībnieki bija 54 divpadsmito klašu skolēni no Rīgas vidusskolām ar krievu mācību valodu, kuru vidējais vecums ir 18,4 gadi, izlasē – 70% meitenes un 30% – zēni. Pētījumā tika izmantota Sagaidāmas dzīves gaitas aptauja (Prospective Life Course Questionnaire) (Seginer, Vermulst & Shoyer, 2004) – veikta adaptācija krievu valodā (Fradkina, 2009). Orientācijas uz nākotni izglītības jomā ciešākas sakarības uzrādīja motivācijas un uzvedības, ka arī kognitīva un uzvedības sastāvdaļas. Orientācijas uz nākotni darba jomas motivācijas, kognitīvā un uzvedības sastāvdaļas uzrādīja daudz mērā vienādi ciešas sakarības. Orientācijas uz nākotni ģimenes jomā ciešākas sakarības uzrādīja uzvedības un kognitīvā sastāvdaļas, ka arī motivācijas un kognitīvā sastāvdaļas. Segineras uzrādītas sakarības starp orientācijas uz nākotni sastāvdaļām apstiprinājās tikai ģimenes jomā (Seginer, Vermulst & Shoyer, 2004). . Orientācijas uz nākotni kognitīvās, motivācijas un uzvedības sastāvdaļu korelācijas koeficienti darba un ģimenes jomās uzrādīja statistiski nozīmīgas atšķirības tikai izglītības un darba jomu kognitīvās un motivācijas sastāvdaļu korelācijas koeficientiem. Pārējo orientācijas uz nākotni kognitīvās, motivācijas un uzvedības sastāvdaļu korelācijas koeficienti izglītības, darba un ģimenes jomās neuzrādīja statistiski nozīmīgas atšķirības. Tās nozīme, ka orientācijas uz nākotni sastāvdaļas ir caurmēra vienlīdz cieši saistīti katrā no izskatāmām dzīves jomām un kopumā mēra vienu konstruktu – orientāciju uz nākotni.

Atslēgas vārdi: orientācija uz nākotni, motivācijas sastāvdaļa, kognitīvā sastāvdaļa, uzvedības sastāvdaļa, izglītības joma, darba joma, ģimenes joma

Bachelor's study aims - to determine the relationships of motivational, behavioural and cognitive representation components of future orientation in education, work and family field, as well as how the correlation density is related with the life field. Study participants were 54 twelfth grades secondary school students with Russian language instruction, with the mean age of 18,4 years in the selection - 70% and 30% girls - boys. In the study the Prospective Life Course Questionnaire was used (Seginer, Vermulst & Shoyer, 2004) – was adapted to Russian language (Fradkina, 2009). Future orientation showed a close relationship of motivation and behavioral, and cognitive and behavioral components in the education field. Future orientation showed much the same close relationship of motivational, cognitive and behavioral components in the work field. Future orientation showed a closer relationship of behavioral and cognitive components, as well as motivational and cognitive components in the family field. Seginer shown relationships between the future orientation components were confirmed only in the family field (Seginer, Vermulst & Shoyer, 2004). . Future orientation cognitive, motivational and behavioral components correlation coefficients in the work and family field showed a statistically significant difference in the education and work field cognitive and motivational components correlation coefficients. The rest future orientation cognitive, motivational and behavioral components correlation coefficients showed no statistically significant differences in the education, work and family fields. That means that the future orientation components are likewise closely related in each of the observed fields of life and generally measure one construct – future orietation.

Keywords: future orientation, motivational component, cognitive component, behavioral component, education field, work field, family field