Psihopātijas līmeņa saistība ar vērtībām policistiem un uzņēmumu vadītājiem

Abstract

Maģistra darba mērķis ir noskaidrot vai pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp psihopātijas līmeni un vērtībām. Kā arī atbildēt uz papildjautājumu vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp grupām psihopātijas līmenī? Lai atbildētu uz pētījuma jautājumiem tika izveidotas trīs grupas. Pirmo grupu veido respondenti, kuri strādā policijā, otro grupu veido respondenti, kuri strādā uzņēmumos vadītāja amatā un viņiem ir vismaz viens padotais (kā arī viņi nestrādā policijā, apsardzē vai militārajā dienestā) savukārt trešo grupu veido respondenti, kuri nestrādā apsardzē, policijā, militārajā dienestā un neieņem vadītāja amatu. Pirmās grupas raksturotāji: 15 policisti – vīrieši, vecumā no 26 līdz 45 gadiem. Neieņemoši vadītāja amatu. Vidējais vecums 35,47 gadi (SD = 4,57). Otrās grupas raksturotāji: 15 vadītāji - vīrieši, vecumā no 28 līdz 49 gadiem. Nestrādājoši policijā, apsardzē vai militārajā dienestā. Vidējais vecums 35,67 (SD = 5,43) gadi. Trešās grupas raksturotāji - kontrolgrupa: 15 vīrieši, vecumā no 28 līdz 46 gadiem. Nestrādājoši apsardzē, policijā, militārajā dienestā un neieņemoši vadītāja amatu. Vidējais vecums 36,27 (SD = 4,59) gadi. Kopējais izlases vidējais vecums: 35,80 gadi (SD = 4,78). Visas grupas tika salīdzinātas pēc izglītības un vecuma. Starp visām grupām nav statistiski nozīmīgu atšķirību pēc respondentu vecuma F = 0,11, p > 0,05. Psihopātijas līmeņa noteikšanai tika izmantota Roberta Heira Psihopātijas Aptauja: Saīsinātā Versija (PCL:SV). Latviski pārtulkojuši: A. Krjanins, E. Strika. Vērtību noteikšanai tika izmantota Švarca vērtību aptauja. Latviešu valodā adaptējis I. Austers. Iegūtie rezultāti parāda, ka psihopātijas līmenis izlasē statistiski nozīmīgi negatīvi korelē ar labdarību, stimulāciju, drošību. Savukārt vadītāju grupā ir statistiski nozīmīgi augstāki rezultāti sociālo noviržu faktorā un kopējā psihopātijas ballē - viņi vairāk iesaistās dažādās antisociālās aktivitātēs nekā kontrolgrupa.

The objective for this master thesis was to establish are there statistically significant correlations between level of psychopathy and values. As well as to answer additional question – are there statistically significant differences in level of psychopathy between groups? To answer to research question three groups were created. First group consisted of respondents who work in police, second group consists of respondents who work as executives and have at least one subordinate (as well as they do not work in police, security or military), finally third group is composed of respondents who do not work in security, police, military or as executives. Characteristics of the first group: 15 police officers – males, between 26 to 45 years of age. Not employed as executives. Average age 35,47 years (SD = 4,57). Characteristics of the second group: 15 executives – males, between 28 to 49 years of age. Average age 35,67 years (SD = 5,43). Employed as executives and have at least one subordinate as well as they do not work in police, security or military. Characteristics of the third group - control: 15 males, between 28 to 46 years of age. Average age 36,27 years (SD = 4,59). Not employed in security, police, or military or as executives. Average age of summary sample is 35,80 years (SD=4,78). All groups were compared by level of education and age. There are no statistically significant differences by respondents age F = 0,11, p>0,05. To assess level of psychopathy method developed by Robert Hare: Psychopathy Checklist: Screening Version (PCL:SV) was used. Latvian translation by: A. Krjanins, E. Strika. To assess values Schwartz Value Inventory was used. Adapted in Latvian by I. Austers. Results show that level of psychopathy in sample is statistically significantly negatively correlated with benevolence, stimulation, security. Whereas executive group has statistically significantly higher results in social deviance factor and total score – they engage more in varied antisocial activities than control group.