Atslēgas vārdu metode leksikas apguvē angļu valodas stundās 11. klasē

Abstract

Šī Diplomdarba tēma ir atslēgas vārdu metode leksikas apguvē angļu valodas stundās 11. klasē. Šī darba ietvaros tiek aplūkota problēma, ka skolēni nezina mneimonikas paņēmienus, konkrēti atslēgas vārdu metodi, kas spētu palīdzēt skolēniem atcerēties jaunos vārdu krājumus. Tāpēc šī darba mērķis ir noskaidrot, vai atslēgas vārdu metode spēj paplašināt skolēnu vārdu krājumu 11. klasē. Darba autore veica atsevišķa gadījuma pētījumu vienā no Rīgas vidusskolām, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Pētījums norisinājās autores pedagoģiskās prakses ietvaros. Pētījuma dalībnieki bija 12 skolēni un viena skolotāja. Aptauja, intervija, satura analīze, pārbaudes darbi un novērošana tika izvēlētas kā datu iegūšanas metodes. Pirmkārt, intervija tika izmantota, lai iegūtu informāciju par mnemonikas paņēmieniem, kurus skolēni jau izmanto angļu valodas stundās. Otrkārt, skolēniem tika izdalīta pirmā aptauja ar mērķi noskaidrot viņu personīgos jauno vārdu krājumu iegaumēšanas paņēmienus. Treškārt, skolēniem tika prezentēti divi dažādi un skolēniem pilnīgi nezināmi vārdu krājumi angļu valodā. Skolēni tos izmantoja praktiski un autore pārbaudīja skolēnu zināšanas ar pārbaudes darbu palīdzību. Bez tam autore nodrošināja skolēnus ar uzdevumiem un aktivitātēm, kurās skolēniem bija jāizmanto viņu personīgais vārdu krājums par noteiktām tēmām. Pirmais vārdu krājums tika praktiski izmantots ar ierastiem uzdevumiem un aktivitātēm, savukārt otrais vārdu krājums tika iegaumēts, izmantojot atslēgas vārdu metodi. Ceturtkārt, lai noskaidrotu skolēnu sasniegumu atšķirības atkarībā no tā vai atslēgas vārdu metode tiek izmantota iegaumēšanā vai netiek, abu pārbaudes darbu rezultāti tika salīdzināti un izanalizēti. Piektkārt, darba autore novēroja jauno vārdu izmantošanas biežumu rakstīšanas un runāšanas uzdevumos un aktivitātēs, un novērotie rezultāti tika apkopoti, salīdzināti un izanalizēti. Visbeidzot, skolēniem tika izdalīta otrā aptauja ar mērķi iegūt skolēnu viedokli par atslēgas vārdu metodes efektivitāti leksikas apguvē. Pirmās aptaujas rezultāti liecināja par to, ka skolēni neizmanto radošus paņēmienus un aktīvi nepiedalās jauno vārdu krājumu iegaumēšanā. Runājot par abu pārbaudes darbu rezultātiem, otrā pārbaudes darba rezultāti skolēniem bija labāki nekā pirmā. Pie tam otrā vārdu krājuma vārdus daudz biežāk izmantoja uzdevumos un aktivitātēs, kur skolēniem bija jāpielieto savs personīgais vārdu krājums par noteiktām tēmām. Skolēnu atbildes otrajā aptaujā parādīja viņu pozitīvo attieksmi pret atslēgas vārdu metodes izmantošanu un tās efektivitāti leksikas apgūšanas procesā. Šī darba autore secināja, ka konkrētā vecumā skolēni vēlas uzņemties atbildību par savu mācīšanos un ka atslēgas vārdu metode ir piemērots līdzeklis leksikas apgūšanā.

The theme of the Diploma Paper is the keyword method in vocabulary development in English lessons in Form 11. The present Paper deals with the problem that the students of the English lessons are not aware of the mnemonic techniques, the keyword method in particular, that could facilitate remembering of the target lexical items. Therefore the aim of this Paper is to find out if the keyword method in vocabulary learning develops the students’ vocabulary in Form 11. In order to reach the aim a case study was done in one of the secondary schools in Riga during the author’s teaching practice. The number of participants was 12 students and one teacher. An interview, a questionnaire, observation, content analysis and tests were chosen as data collection methods. Checklists were used as tools for data collection. First of all, an interview with the teacher was conducted in order to find out the mnemonic strategies the students had already used in the English lessons. Secondly, the first questionnaire was given to the students in order to find out the vocabulary learning and remembering habits the students use. Thirdly, two sets of target vocabulary were introduced, practiced and tested with the students as well as the target lexical items were used in the productive tasks and activities the author provided the students’ with according to the author’s observations. The first set of the target lexical items was taught and practiced using common and usual exercises and activities; the second set was processed by using the keyword method by the students. Fourthly, the results of both tests were compared and analysed in order to indicate the achievement of the students. Fifthly, the frequency of usage of the target vocabulary in productive activities was compared and analysed according to the results in observation checklists. Finally, the second questionnaire was given to the students in order to gather feedback from the participants about the keyword method and the efficiency of this method in vocabulary development. The results of the first questionnaire showed that the majority of the students take active part in remembering the target vocabulary. Regarding results of both tests, the second test was more successful for the students than the first test. Besides that, lexical items from the second set of the target vocabulary were more frequently used in productive tasks than the ones from the first set of the target vocabulary. Speaking of the second questionnaire for the students, it showed that the students have supportive attitude towards the keyword method and they admit the efficiency of this tool. The author of this Paper concluded that the students of the particular age are willing to take responsibility for their own learning and that the keyword method is an effective tool in vocabulary development.