Loģiskā analīze - kognitīvā lasīšanas stratēģija teksta izpratnes uzlabošanai vidusskolā

Abstract

Diplomdarba autore atklāja loģisko analīzi kā atsevišķu lasīšanas stratēģiju 2008. gadā, ārzemēs pasniedzot nodarbības par internacionālā angļu valodas testa TOEFL lasīšanas sadaļu. Loģiskā analīze tiek raksturota kā augstākā līmeņa lasīšanas stratēģija, tomēr tā netiek daudz apspriesta vidusskolas angļu valodas nodarbībās Latvijā. Loģiski analizēt nozīmē secināt tekstā netieši ietvertus faktus un detaļas. Stratēģijas pamatā ir secinājumu un iepriekšminējumu izdarīšana, kā arī jauno vārdu iespējamās nozīmes minēšana. Diplomdarbs tika rakstīts ar mērķi izpētīt loģiskās analīzes stratēģiju un prakstiski noskaidrot, vai tā palīdz vidusskolēniem uzlabot lasītprasmi. Pētījuma metode bija loģiskās analīzes kā lasīšanas stratēģijas izmēģināšana vidusskolas klasē. Pētījums norisinājās Rīgā, un tajā piedalījās 12 skolēni no Ziemeļvalstu ģimnāzijas 11.a klases. Pētījums ilga no 2009. gada 17. februāra līdz 2. aprīlim. Datu vākšanas metodes bija intervijas ar 11.a klases angļu valodas skolotāju un diviem skolēniem, priekštestēšanas, pēctestēšanas materiāli, divas aptaujas, kā arī informācija no skolēnu darba lapām. Pētījumā gaitā tika atklāts, ka loģiskās analīzes stratēģija var tikt trenēta ar dažādu uzdevumu un aktivitāšu palīdzību, turklāt šo stratēģiju var piemērot skolēniem ar atšķirīgu valodas līmeni. Tekstiem jābūt rūpīgi izvēlētiem, lai uzturētu skolēnu interesti. Izpētes laikā tika secināts, ka gari teksti mazina skolēnu motivāciju pildīt uzdevumu. Skolēniem īpaši patika tādi lasīšanas uzdevumi kā dzejoļa analizēšana, detektīvstāsta lasīšana, sadalīta teksta par Japāņu kultūru lasīšana. Otrās aptaujas rezultāti rāda, ka skolēniem vislabāk ir paticis trenēt loģisko analīzi, strādājot individuāli; arī darbs pāros tika diezgan atzinīgi novērtēts. Pētījuma beigās tika secināts, ka loģiskās analīzes stratēģija var uzlabot skolēnu lasītprasmi, taču tam vajadzīga motivācija un laiks. Lielākā daļa skolēnu otrajā aptaujā apstiprināja, ka šī stratēģija ir palīdzējusi izprast tekstus angļu valodā labāk. Diplomdarba autore arī nonāca pie slēdziena, ka šāda veida izpētē pārbaužu tekstus ir ietiecams izvēlēties no viena un tā paša avota. Tādā veidā izpētes vadītājs varēs būt drošs, ka teksti būs vienādas grūtības pakāpes un iegūtie rezultāti būs salīdzināmi. Iepriekš minēto iemeslu dēļ diplomdarba autorei nācās atkārtot pēctestēšanu, taču autore uzskata, ka tā bijusi vērtīga pieredze, kas var palīdzēt, organizējot līdzīgu izpēti nākotnē.

The author of the Diploma Paper discovered inference reading strategy while teaching TOEFL reading classes abroad in year 2008. The strategy is claimed to be an essential advanced reading strategy; however, it is not being touched upon frequently in the classes of English in Secondary schools in Latvia. ‘To infer’ means to understand unwritten or unstated ideas based on logic and detail. In general, inference reading strategy deals with drawing conclusions, identifying presuppositions, and interpreting new words. The Diploma Paper was written to research inference as a cognitive reading strategy and find out whether it helps to improve students’ reading comprehension in grade 11. Case study was used as the research method; the reasearch sample includes 12 students from grade 11a. The case study was carried out from February 17, 2009, till April 2, 2009. The place where the case study was taking place was The Grammar School of Nordic Languages in Riga. Interviews with the teacher of English and two students from the target grade, pre-test, post-test, two questionnaires, and the data from students’ worksheets were used as data collection methods. It was found that inference reading strategy can be trained through various tasks and activities; it can be suited to students from different language levels. The texts or passages should be carefully chosen to keep students’ interest; it was found that lengthy texts demotivated them. The tasks that students enjoyed most were the following: analyzing a poem, reading a detective story, and studying a split text about Japanese culture. The data from Questionnaire 2 showed that students had enjoyed working individually most when training inference reading strategy; pairwork was quite acknowledged, too. It was concluded that inference reading strategy can improve one’s reading comprehension; however, motivation and the time for practice are needed. The majority of the students confirmed in Questionnaire 2 that training this strategy had helped them comprehend texts in English better. The researcher also came to a conclusion that in such case studies it is advisable to choose testing texts from the same source to be sure that they stand for the same level; it is a way to gain comparable data. Because of this issue a repeated post-testing had to be done during this particular case study. However, the author of the Diploma Paper considers it to be a worthy experience that can help in organizing a similar research in the future.