Stratēģijas, lai uzlabotu skolēnu emocionālo labklājību angļu valodas stundās

Abstract

Diplomdarba tēma, kura nosaukums ir „Stratēģijas kas uzlabo skolēnu emocionālo labklājību angļu valodas stundās”, tika izvēlēta pēc diskusijas ar skolēniem, kuras laikā tika noskaidrots, ka vairums no skolēniem angļu valodas stundās nejūtas labi. Lai mācību process būtu produktīvs, skolēniem stundās būtu jājūtas emocionāli labi. Darbam izvēlētā pētījuma metode ir atsevišķa gadījuma pētījums un pētījumā piedalās vidusskolas skolēni, kas apgūst angļu valodu. Datu vākšanai izmantotās metodes ir aptaujas, novērošana un intervija. Aptaujas tika izveidotas ar mērķi noskaidrot, vai skolēni angļu valodas stundās jūtas labi. Lai celtu skolēnu emocionālo labklājību, skolēniem tika ļauts izvēlēties mācību gaidu. Pēc pētījuma veikšanas tika veikta aptauja, ar kuras palīdzību tika noskaidrots, ka skolēnu emocionālā labklājība ir uzlabojusies. Skolotājas laipnība, pozitīvā attieksme, smaids, spēles, dziesmas un dziedāšana, video un prezentācijas tika nosauktās kā lietas, kas skolēniem patikušas. Tika noskaidrots, ka īpašības, kādām jābūt labam skolotājam, lai skolēni stundā justos labi ir humora izjūta, saprotoša attieksme, sniedzot paskaidrojumus, pozitīva attieksme, draudzīga attieksme, dalīšanas pieredzē, skolotājs, kurš nekliedz, entuziastisks, cieņas pilns, smaidošs, pievilcīgs, labi sagatavojies stundai un inteliģents. Faktori, kas klasē skolēniem liek justies labi tika minēti draudzīga atmosfēra, mūzika, pāru un grupu darbs, klases dizains, valodu spēles, joki, vairāk iespējas runāt, video un labas atzīmes. Emocionālais aspekts tika minēts kā svarīgākais par fizisko aspektu. Ar intervijas palīdzību tika pierādīts, ka skolēnu emocionālā labklājība uzlabojās. Lai gan intervēti tika trīs skolēni. Stratēģijas, lai uzlabotu skolēnu pašcieņu, atbildības sajūtu un stresa pārvarēšanu palīdzēja nedaudz. Lai pierādītu šo stratēģiju efektivitāti nepieciešams ilgāks laiks. Ar intervijas palīdzību tika noskaidrots, ka labam skolotājam ir jābūt arī stingram un ar bagātu valodu. Izvirzītā hipotēze tika pierādīta balstoties uz literatūras analīzi, aptaujām, novērojumiem un interviju. Skolēnu emocionālā labklājība uzlabojās. Skolotājs, labas savstarpējās attiecības un pozitīva emocionālā atmosfēra tiek uzskatīta par galvenajiem faktoriem, kas palīdz justies skolēniem labi.

The theme of Diploma Paper, entitled Strategies to Raise Students’ Emotional Well-Being in the English Language Lessons has been chosen because of emotional well-being’s a significant role of students’ attitude towards learning process and the language. To achieve the stated aim the literature survey has been done; case study as a research method was chosen; questionnaires, an observation and an interview as data collection methods were chosen, designed and carried out to form 10 Riga City Gymnasium No 3 in March and April, year 2010. The Questionnaire is carried out in order to clarify whether the students feel good during English language lessons. It was clarified that almost all students already feel good during English language lessons. In order to raise students’ emotional well-being students were let to choose the way of learning. After the research students were questioned about their attitude and feelings during the research practice. Their emotional well-being during English language lessons had improved. As the factors for raising students’ emotional well-being teacher’s kindness and being positive and smiling, games, songs and singing, videos, and presentations should be mentioned. After having student written feedback teacher should have a good sense of humour, understanding, giving explanations, positive, friendly, sharing experience, not screaming, enthusiastic, respectful, smiling, and attractive, well prepared teacher and intelligent teacher while things to make them feel good are friendly atmosphere, music, pair and group work, design of the classroom, language games, jokes, speaking more, videos and good marks. The emotional aspect was mentioned to be more important as physical aspect in the classroom. Interview proved that the emotional well-being rose. Strategies to raise students’ self-esteem, sense of responsibility, stress management helped slightly. However, there were only three students interweaved. To prove the effectiveness of the three strategies requires more time. It was found out that a good teacher should be also strict and have rich vocabulary. The hypothesis of the Diploma Paper was verified on the bases of the literature analysis, questionnaires, observations and interview as well. The emotional well-being of students improved. The teacher, positive rapport with students and positive emotional atmosphere should be mentioned to be the main factor in order to make students feel good. However, what is good for one person is not always good for others.