Akadēmiskās un sociālās pašefektivitātes saistība ar pusaudža (11-14 gadi) pašcieņu

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot, kuras pašefektivitātes apakšskalas vairāk prognozē pašcieņas radītājus, kā saistās akadēmiskās pašefektivitātes un pusaudža pašcieņas rādītāji, kā saistās sociālās pašefektivitātes un pusaudža pašcieņas rādītāji, un vai dzimums un vecums prognozē pašcieņas rādītājus. Pētījumā piedalījās 72 skolēni, no tiem ir 43 meitenes un 29 zēni vecumā no 11 -14 gadiem (M=13; SD=0,7). Respondenti ir no dažādām skolām. Bakalaura darba pētījumā akadēmiskas un sociālas pašefektivitātes noteikšanai tika izmantota pašefektivitātes aptauja (Children's Perceived Self-Efficacy Scale; Bandura, 2006), kas sastāv no34 jautājumiem, kas ir sadalīti trīs apakšskalās: akadēmiskā pašefektivitāte, pašregulācijas pašefektivitāte un sociālā pašefektivitāte. Šo aptauju adaptēja Jeļena Ļubenko (Lubenko, 2009). Pašcieņas noteikšanai tika izmantota Pašvērtējuma aptauja (Rosenberg Sel-Esteem Scale; Rosenberg, 1965), kas sastāv no 10 apgalvojumiem. Šo aptauju adaptēja Anika Miltuze, 2003 gadā. No multiplāras regresijas analīzes modeļa tika secināts, ka sociāla pašefektivitāte lielāka mērā prognozē pusaudža pašcieņu (B = 0,13, t(70) = 3,35, p<0,01). Akadēmiska pašefektivitāte, dzimums un vecums tika izslēgta no šī modeļa. RSE un akadēmiska pašefektivitāte uzrāda vāju, bet vērā ņemamu saistību (r = 0,29, p<0,05). Pašregulācijas pašefektivitātei ar pašcieņu arī ir vāja, bet vērā ņemama korelācija (r = 0,35, p<0,01), sociālā pašefektivitāte un visas pašefektivitātes apakšskalas kopā korelē ar pašcieņu vidēji cieši (r = 0,45 un r = 0,41, p<0,01). Pusaudža pašcieņu prognoze nevis to, kā viņš vērtē savas mācīšanas spējas, bet kā vērtē savas sociālas prasmes, un tāpēc ir nozīmīgi pievērst uzmanību skolotāju kompetencei, jo skolotājs/a ir tas cilvēks, kas koordinē attiecības klasē, viņš/a var paust noteiktu attieksmi pret konkrēto bērnu, kas var nopietni ietekmēt bērna attiecības ar savam klasesbiedriem, ar to var interpretēt arī akadēmiskās pašefektivitātes saistību ar pašcieņu.

Atslēgas vārdi: Akadēmiskā pašefektivitāte, sociāla pašefektivitāte, pašcieņa, pusaudži, dzimums, vecums.

The goal of the term paper was to find out which self-efficacy scales can better predict self-esteem indicators, what is the connection between academic self-efficacy and adolescent self-esteem indicators, as well as between social self-efficacy and adolescent self-esteem indicators; additionally the work aimed to conclude, whether gender and age can predict self-esteem indicators. 72 students participated in the study - 43 girls and 29 boys aged 11 -14 years (M = 13, SD = 0,7). Respondents were from different schools. To measure academic and social self-efficacy, a survey was used Children's Perceived Self-Efficacy Scale (Bandura, 2006), which consists of 34 questions divided into three subscales: academic self-efficacy, self-regulation self-efficacy and social self-efficacy. The survey was adapted by Helen Lubenko (Lubenko, 2009). To measure self-esteem, a self-evaluation survey was used (Rosenberg Self-Esteem Scale; Rosenberg, 1965). The survey was adapted by Anika Miltuze in 2003. From multiple regression analysis model it was concluded that social self-efficacy predicts adolescent self-esteem in a greater extent (B = 0,13, t (70) = 3,35, p<0,01). Academic self-efficacy, gender and age were excluded from this model. RSE and academic self-efficacy demonstrate a weak, but still significant correlation (r = 0,29, p < 0,05). Self-regulation self-efficacy and self-esteem also demonstrate a weak, but significant correlation (r = 0,35, p <0,01); social self-efficacy and all self-efficacy scales together correlate medium closely with self-esteem (r = 0,45 and r = 0,41 , p <0,01). Not the evaluation of one’s studying skills, but the evaluation of social skills, predicts the self-esteem of an adolescent. Therefore it is important to focus on teachers' competence, while a teacher is someone who coordinates the relations in the class; he / she may express a certain attitude towards a particular child, and this can seriously affect the child's relationship with his classmates. By this also the academic self-efficacy correlation with self-esteem can be interpreted.

Keywords: academic self-efficacy, social self-efficacy, self-esteem, adolescents, gender, age