Prožektora efekta izpēte dejas studentu izlasē.
Author
Rozova, Santa
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Austers, Ivars
Date
2011Metadata
Show full item recordAbstract
Prožektora efekts ir fenomens, kas parāda, ka indivīdam ir tieksme pārvērtēt sava izskata vai darbību nozīmību, it īpaši triumfa vai apkaunojuma brīžos.
Darba hipotēzē tiek apgalvots, ka arī dejas studentu izlasē tiks novērots prožektora efekts. Tika izvirzītas 3 galvenās vērtējumu kategorijas: dejotāja sniegtais, prognozētais un novērotais vērtējums, kurās tika salīdzināti pieļauto kļūdu, individuālo un grupas vērtējumu (gan no grupas skatījuma, gan novērotāja) vidējie rādītāji. Rezultātu gūšanā izmantots t kritērijs.
Darbā tika izvirzīti 4. pētījuma jautājumi:
1.Vai pastāv atšķirības izvirzītajās kategorijās vērtējot dejotāja kļūdu skaitu?
2.Vai pastāv atšķirības izvirzītajās kategorijās vērtējot dejotāja individuālo atzīmi?
3.Vai pastāv atšķirības izvirzītajās kategorijās vērtējot grupas sniegumu kopumā?
4.Vai pastāv atšķirības starp pirmā un otrā kursa prožektora efekta izteiktību?
Pētījuma veikšanai izveidotas 2. anketas (dejotājiem un novērotājiem), kas balstītas Giloviča, Krūgera un Medvecas (2002) veiktajos pētījumos.
Pētījuma izlase: 30 Latvijas Kultūras koledžas dejas nodaļas 1. un 2. kursa studenti, kas sadalīti 2 grupās (novērotāji (n=15) un dejotāji (n=15)), vecumā no 19 – 26 gadiem.
Pētījuma hipotēze tiek apstiprināta ar pirmo 2. pētījuma jautājumu palīdzību: tiek novērotas statistiski nozīmīgas atšķirības indivīda vērtējuma līmenī starp vērtējuma prognozi un novēroto, starp dejotāja atzīto kļūdu skaitu/individuālo vērtējumu un novēroto, starp atzīto kļūdu skaitu un prognozēto. Kā arī, atbildot uz 3. un 4. jautājumu, tiek secināts, ka ar pieredzi prožektora efekts var mazināties.
Pētījumā gūtie dati var palīdzēt dejas studentiem izvērtēt atšķirības starp to uztveri un skatītāju, kā arī – ar pieredzi tās pielīdzināt un veikt objektīvākus spriedumus par uzstāšanos, vienlaicīgi uzlabojot priekšnesuma kvalitāti. Spotlight effect is a phenomenon which shows that individuals tend to overestimate their appearance or actions, particulary in moments of triumfh or embarrassment.
The hypothesis submits that spotlight effect can be observed in dance students.
3 rating categories were made: actual, predicted and observed score that compared mistakes, individual and group assessments (from group perspective and the observed one). T test was used on calculation.
There were made 4 study issues:
1.Is there a difference between rating categories in number of errors?
2.Is there a difference between rating categories in dancers individual assessment?
3.Is there a difference between rating categories in group assessment?
4.Is there a diference in spoltilght effect amount between 1st and 2nd year students?
Two questionnaires were made for this study (one for dancers, one for observers). They were based on Gilovich, Kruger and Medvec (2002) studies.
The study sample: 30 Culture College of Latvia dance division 1st and 2nd year students, divided in 2 groups (observers (n=15) and dancers (n=15)), age:19 – 26 years.
Researsh hypothesis was confirmed by first two issues: statistically significant difference was observed in individual evaluation level between prognosis and observed evaluation, between admitted mistakes/ individual evaluation and observed ones and between actual and projected number of errors. And researching 3rd and 4th issue, it was concluded that experiance can reduce the amount of spotlight effect.
Results from this study can help dance students to evaluate the difference between their perception and viewers perception, as well – to learn to adjust these views and make objective judgments about performance, while improvig the quality of performance as well.