Dominance kā personības iezīme: vai pastāv korelācija starp novērojamo izpausto dominanci tiešajā komunikācijā un komunikācijā ar datora starpniecību.

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv sakarība starp iezīmju dominances līmeni tiešās komunikācijas vidē un komunikācijas vidē ar datora starpniecību, kā arī eksperimentālā veidā pārbaudīta izvirzītā hipotēze, ka, atkarībā no tā, kāds ir piešķirtais statuss, dalībnieku iezīmju dominances līmenis ietekmēs emocijikonu lietošanas biežumu tekstā. Pētījumā piedalījās 1. – 4. kursa Latvijas Universitātes Pedagoģijas, Psiholoģijas un Mākslas fakultātes studenti un vairāku virtuālo sociālo vietņu dalībnieki. Izlase sastāvēja no 61 respondenta – 8 vīriešiem un 53 sievietēm ar vidējo vecumu 23,6 gadi. Pētījuma eksperimentālajai daļai tika izmantota speciāli izveidota datorprogramma, kas pēc aptaujas linka nospiešanas nosūtīja dalībniekus pie viena vai otra uzdevuma, kas izveidoja divas grupas, kuras sastāvēja no 26 dalībniekiem vienlīdzīga piešķirtā statusa grupā un 23 dalībniekiem zemāka piešķirtā statusa grupā. Rezultātu iegūšajai tika izmantotas speciāli šim pētījumam veidotas anketas: Iezīmju dominances pašnovērtējuma skala tiešajai komunikācijai (izveidota balstoties uz Vispārējo populācijas dominances skalu (General Population Dominance scale, 1979, kā minēts Ray, 1981)); Iezīmju dominances pašnovērtējuma skala virtuālajai komunikācijai (izveidota balstoties uz Iezīmju dominances skalu tiešajai komunikācijai, kas izveidota balstoties uz Vispārējo populācijas dominances skalu); datorlietošanas prasmju pašnovērtējuma anketa; emocijikonu izmantošanas anketa un eksperimentāls rakstiskais uzdevums. Korelatīvā pētījuma rezultāti uzrādīja, ka pastāv statistiski nozīmīga saistība starp iezīmju dominances līmeni tiešās komunikācijas vidē un komunikācijas vidē ar datora starpniecību. Savukārt eksperimenta rezultāti uzrādīja, ka pastāv statistiski nozīmīga atšķirība starp to, kā abas grupas lieto emocijikonas, bet izvirzītā hipotēze neapstiprinājās. Šis pētījums sniedz ieskatu Latvijā līdz šim maz pētītajā psiholoģijas jomā, kas ir saistīta ar arvien pieaugošo virtuālās komunikācijas vides nozīmi cilvēka ikdienas dzīvē.

Atslēgas vārdi: dominance, komunikācija ar datora starpniecību, neverbālā komunikācija

The aim of this study was to find out whether a relation between the levels of trait dominance in direct communication and virtual communication exists. Also an experiment was carried out in order to test a hypothesis that trait dominance can affect the amount of emoticons used in text according to the status given to participants. Participants in this study were 1st to 4th course students of Faculty of Education and Psychology of University of Latvia and members of several virtual social networks. The sample included 61 respondent – 8 males and 53 females, average age – 23,6. In order to carry out the experimental part of the study a computer program was created which, after clicking on the survey link, sent participants to one of the two tasks in random order; this way two groups were created, an equal status group with 26 participants and a lower status group with 23 participants. The following methods were created by the author for this study: Self-evaluating trait dominance scale for direct communication (based on General Population Dominance scale, 1979, as mentioned in Ray, 1981); Self-evaluating trait dominance scale for virtual communication (based on Self-evaluating trait dominance scale for direct communication, which is based on the General Population Dominance Scale); Survey for self-evaluated computer-using skills; Survey for the usage of emoticons and an experimental written task. The results of the correlative study show that a statistically relevant relation between the levels of trait dominance in direct communication and virtual communication exists. The results of the experiment show that there is a statistically relevant difference between the usage of emoticons in the two groups, but the hypothesis of the study did not prove to be true. This study provides with an insight in a psychology field which has not been yet studied widely in Latvia until recently and which is related to the increasing importance of virtual commincation in our everyday lives.

Keywords: dominance, virtual communication, non-verbal communication