Apmierinātība ar attiecībām un savstarpējā piesaiste pāriem attāluma attiecībās.

Abstract

Attāluma attiecības kļūst par aiz vien izplatītāku attiecību formu, tāpēc ir svarīgi saprast, kādas pārmaiņas šī attiecību forma ievieš savstarpējās attiecībās. Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā atšķiras apmierinātība ar attiecībām un piesaiste partnerim attāluma attiecībās un ģeogrāfiski tuvās attiecībās, kā arī, kādi blakusapstākļi ietekmē apmierinātību ar attiecībām un piesaisti partnerim. Kopā pētījumā piedalījās 136 respondenti, no kuriem 112 bija sievietes un 24 – vīrieši. Puse dalībnieku atradās attāluma attiecībās, otra puse ģeogrāfiski tuvās attiecībās. Vidējais respondentu vecums attāluma attiecību grupa – 24,8 gadi, ģeogrāfiski tuvo attiecību grupā – 24,7 gadi. Lai iegūtu datus, tika izmantotas divas aptaujas - C. un S. Hendriku izstrādātā Attiecību novērtēšanas skala un Vesta, Šeldona un Reifera Savstarpējās piesaistes aptauja, kā arī aptauja tika papildināta ar demogrāfiska rakstura jautājumiem. Iegūtie rezultāti ļāva salīdzināt attāluma attiecības un ģeogrāfiski tuvās attiecības un ļāva noskaidrot, kā atšķiras piesaiste partnerim un apmierinātība ar attiecībām. Tāpat tika noskaidrots, kā attiecību ilgums un bērnu skaits saistīts ar apmierinātību ar attiecībām un piesaisti partnerim gan attāluma attiecības, gan ģeogrāfiski tuvās attiecības. Papildus tika noskaidrots, vai attāluma attiecību ilgumam un tam, kurš izvēlējās aizbraukt – partneris vai respondents – ir kāda būtiska saistība ar apmierinātību ar attiecībām un piesaisti partnerim. Rezultāti sniedz ieskatu pārmaiņās, ko piedzīvo indivīdi atrodoties attāluma attiecībās, sniedz plašāku priekšstatu par to, kuri blakusapstākļi būtiski ietekmē attiecību kvalitāti. Kā arī sniedz iespēju saprast, kā iespējams uzlabot attāluma attiecību kvalitāti un stabilitāti. Atslēgas vārdi: piesaiste, attāluma attiecības

Long - distance relationships have became more common form of relationship, so it’s important to understand changes it brings in mutual relationships. The aim of this research was to establish the differences of satisfaction with relationships and attachment to the partner between long-distance relationships and geographically close relationships, as well as to establish the concomitant which can influence the satisfaction with relationships and the attachment. There were 136 participants involved in the research – 112 women and 24 men. Half of them having long-distance relationships, another half – geographically close relationships. Average age of respondents in long – term relationship’s group was 24,8 years, in geographically close relationship's group – 24,7 years. To reach all data needed, I have used two questionnaires – C. and S. Hendrick Relationship Assessment Scale and West, Sheldon & Reiffer Reciprocal Attachment Questionnaire. Both have been expanded by including demographic questions. Results allowed to compare long-distance relationships with geographically close relationships and helped to to clear up the differencies in attachment and satisfaction. It showed the connection between the duration of relationship, number of children and satisfaction with relationship and attachment in bouth groups. Results of long-distance group showed if the duration of relationships and the fact, who has left , have any correlation with satisfaction with relationships and attachment. Results show the changes caused by long-distance relationships and wider the view about the concomitant which can make essential influence on quality of relationships. It gives a chance to understand how to improve the quality and stability of long-distance relationship. Key words: attachment, long-distance relationships