Stresa pārvarēšanas stratēģiju, psiholoģiskās labklājības rādītāju un uztvertā sociālā atbalsta savstarpējās saistības strādājošiem šizofrēnijas pacientiem

Abstract

Rezumējums

Pētījuma mērķis bija izpētīt sakarības starp stresa pārvarēšanas stratēģijām, psiholoģiskās labklājības dimensijām un uztverto sociālo atbalstu strādājošiem šizofrēnijas pacientiem. Pētījuma dalībnieki bija 32 strādājošie šizofrēnijas pacienti, no tiem 13 sievietes un 19 vīrieši vecumā no 23 līdz 57 gadiem. Pētījumā pielietotās metodikas: Stresa pārvarēšanas stratēģiju skala, Psiholoģiskās labklājības aptauja, Daudzdimensionālā uztvertā sociālā atbalsta skala un vispārējās statistiskās informācijas aptauja. Rezultāti parāda vairākas statistiski nozīmīgas sakarības starp stresa pārvarēšanas stratēģijām, psiholoģiskās labklājības dimensijām un uztverto sociālo atbalstu. Īpaši vajadzētu uzsvērt aktīvu stresa pārvarēšanas stratēģiju statistiski nozīmīgas pozitīvas saistības ar psiholoģiskās labklājības dimensijām. Aktīvas – prosociālas stresa pārvarēšanas stratēģijas veido statistiski nozīmīgas pozitīvas sakarības, bet izvairīšanās un antisociāla rīcība negatīvas sakarības ar uztvertā sociālā atbalsta rādītājiem. Psiholoģiskās labklājības dimensijas veido nozīmīgas pozitīvās saistības ar uztverto sociālo atbalstu. Statistiski nozīmīgas atšķirības strādājošiem šizofrēnijas pacientiem vīriešiem un sievietēm pastāv agresīvas un netiešas rīcības izmantošanā, vīrieši vairāk izmanto šīs stresa pārvarēšanas stratēģijas. Sievietes izjūt lielāku atbalstu no ģimenes. Pastāv nozīmīga pozitīva saistības starp izglītību un kopējo psiholoģiskās labklājības rādītāju. Pastāv nozīmīga negatīva saistība starp materiālās labklājības līmeni un kopējo psiholoģiskās labklājības rādītāju. Trīs faktori (neatkarīgie mainīgie) – pozitīvi saistīts uztvertais atbalsts no citiem, pozitīvi saistīta stresa pārvarēšanas stratēģija agresīva rīcība un negatīvi saistīta stresa pārvarēšanas stratēģija antisociāla rīcība izskaidro 72% no kopēja psiholoģiskās labklājības rādītāja (atkarīgā mainīgā) lieluma izmaiņām. Sociālais atbalsts ir visnozīmīgākais (56%) psiholoģisko labklājību izskaidrojošs faktors.

Atslēgas vārdi: šizofrēnija, stresa pārvarēšana, psiholoģiskā labklājība, uztvertais sociālais atbalsts

The aim of research was to explore relationships between coping strategies, psychological well – being and perceived social support of employed persons with schizophrenia. The data were collected from 32 employed persons who suffering from schizophrenia paranoid form, age is 23 – 57, from whom 13 were women and 19 men. Method: Strategic Approach to the Coping Scale /SACS/, Scales of Psychological Well-Being, Multidimensional Scale of Perceived Support /MSPSS/ end the information questionnaire. The results show there high statistically significant correlative connection between copings strategies, psychological well-being dimensions and perceived social support. It is important to note positive correlative connection between active copings strategies and psychological well-being dimensions. Active – prosocial coping strategies to form statistically significant positive correlative connection, but avoidance and antisocial action to form negative correlative connection with psychological well-being dimensions. Psychological well-being dimensions to form statistically significant positive correlative connection with perceived social support. There are statistically significant differences in use of separate coping strategies and perceived social support between women and men. Men more to use aggressive and indirect actions. Women perceive more social support from family. There is statistically significant positive correlative connection between education level and general psychological well-being. There is statistically significant negative correlative connection between income and general psychological well-being. There are three factors (independent variables) – positive connected perceived support from significant others peoples, positive connected aggressive action and negative connected antisocial action which can explain 72% of general well-being (depend variable). Perceived social support is the most significant predictor (56%) of general psychological well-being.

Key words: schizophrenia, coping, psychological well-being, social support