Mātes pagātnes traumatiskie notikumi, traumas simptomi un sākumskolas vecuma bērnu uzvedības īpatnības

Abstract

Rezumējums Maģistra darba „Mātes pagātnes traumatiskie notikumi, traumas simptomi un sākumskolas vecuma bērnu uzvedības īpatnības ” mērķis, noteikt, kādas saistības pastāv starp māšu pagātnes traumatiskajiem notikumiem un bērnu uzvedības īpatnībām, kuri traumatiskie notikumi visvairāk saskaņojas ar bērnu uzvedības traucējumiem un kādas saistības pastāv starp māšu traumas simptomiem un bērnu uzvedības īpatnībām. Pētījumā piedalījās 62 mātes vecumā no26-40 gadi, kuru bērni mācās 1.-2.klasēs. Māšu vidējais vecums 34 (M=34,11;SD=0,47)gadi. Lai noskaidrotu mātes pagātnes pieredzi bērnībā, pusaudžu gados un pieaugušajā vecumā tika izmantota Traumatisko pagātnes notikumu aptauja (Traumatic antecendents Questionnaire (TAQ) – Herman JL, van der Kolk B.), kas tika tulkota no angļu valodas; mātes traumas simptomus - Traumas simptomu aptauja (Trauma Symptom Inventory TSI, autors Briere,J.) un lai novērtētu bērnu uzvedības īpatnības - Ahenbaha Bērnu uzvedības novērtējuma anketa - Vecāku novērtējums. Lai atbildētu uz jautājumiem, kāda ir saistība starp mātes pagātnes pieredzi, traumas simptomiem un bērna uzvedības īpatnībām, tika izmantota korelāciju analīze. Šajā izlasē bērnībā piedzīvotā trauma statistiski nozīmīgi korelē ar šādiem simptomiem: seksuālas problēmas, identitātes neskaidrība, kas nozīmē, ka bērnībā gūtās traumas veicina to, ka mātēm attīstās tādi traumas simptomi kā seksuālās problēmas un identitātes neskaidrība. Iegūtie rezultāti rāda, ka pastāv statistiski nozīmīga saistība starp mātes simptomiem un bērnu internalizētajām un eksternalizētajām uzvedības problēmām, kas nozīmē, ka pieaugot mātes traumas simptomiem, palielinās arī bērnu internalizētās un eksternalizētās uzvedības problēmas. Iegūtie rezultāti ļauj spriest, ka būtiskākais ir ne traumas veids vai laiks, bet – cik izteikti ir traumas simptomi, mātes aktuālā pašsajūta, kā viņa ir tikusi galā ar piedzīvoto traumu. Mātes traumas simptomu izteiktība nav vienīgais iemesls, kāpēc bērnam rodas uzvedības problēmas, taču praktiķiem strādājot ar bērnu eksternalizētajām vai internalizētajām problēmām, būtu vēlams ņemt vērā šos rezultātus. Kā arī iegūtie rezultāti liecina, cik svarīgi ir sniegt atbalstu bērnu mātēm, kuru bērniem ir uzvedības problēmas. Atslēgas vārdi: trauma, traumas simptomi, bērna uzvedības īpatnības.

The aim of the Master’s work „The Traumatic Events Of The Mother’s Past, Trauma Symptoms And Behavioral Peculiarities Of Elementary School Children” is to acknowledge what connections lie between the traumatic events of the mother’s past and children’s behavioral peculiarities, which traumatic events correspond the most to the peculiarities of children’s behavioral problems and what links there are between the mothers’ traumatic symptoms and children’s behavioral peculiarities. The participants of the research are 62 mothers aged 26-40 years old whose children are students of the 1-2 forms. The average mother’s age is 34,11years old (SD=0,47). In order to find out the past experiences of mothers’ childhood, youth and adulthood, there was used the Traumatic Antecedents Questionnaire (TAQ) by J.L.Herman and B.Van der Kolk, which was translated from the English language; to clarify the mothers’ traumatic symptoms - Trauma Symptom Inventory (TSI) by J. Brier, and to evaluate children’s behavioral peculiarities – Ahenbah’s Questionnaire of Evaluating Children’s Behavior and Parents’ Evaluation. In order to answer the question about the connection between the experiences of mother’s past, trauma symptoms and a child’s behavioral peculiarities, correlation analysis was used. In the given selection, trauma experienced in the childhood is significantly correlated to the following symptoms: sexual problems, identical uncertainty, which means that trauma experienced in the childhood by the mothers, advances the development of such traumatic symptoms as sexual problems and identical uncertainty. The acquired results show, that there is a statistically significant connection between the symptoms of the mothers and internal and external behavioral problems of the children, which means that with the growth of the mothers’ traumatic symptoms, internal and external behavioral problems of the children also grow. The acquired results give a chance to reason that the most important is not the kind of trauma or the time of it, but the intensity of trauma symptoms, the actual feelings of the mother, how she overcame the experienced trauma. The intensity of mother’s trauma symptoms is not the only reason why a child experiences behavioral problems, but for those who practise working with children’s external and internal problems it would be useful to take these results into account. The acquired results also show how important it is to support the mothers of those children who have behavioral problems. Key words: trauma, trauma symptoms, a child’s behavioral peculiarities.