Ģimenes loma 11-13 gadus vecu pusaudžu attieksmes pret kristīgām vērtībām veicināšanā

Abstract

Mūsdienu straujajā pasaulē, kurā visa pamatā valda materiālisms un morālā degradācija, ir ļoti liela nepieciešamība pēc stabilām morālām un ētikas vērtībām. Viena no sociālām institūcijām, kuras pamatā ir skaidri formulētas morāles prasības un vērtības ir baznīca un reliģija. Tā kā bērni ir tie, kas nes savā dzīvē ģimenes vērtības un tradīcijas, kas iegūtas audzināšanas ceļā, ir svarīgi veicināt pēc iespējas sekmīgāku šo vērtību nodošanu. Tomēr izvēlētais pusaudžu vecums ir tik ļoti bieži aprunātais un problemātiskais, kad priekšplānā izvirzās vienaudži kā autoritātes, atstājot vecākus un ģimeni otrā plānā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot ģimenes lomu 11-13 gadus vecu pusaudžu attieksmes pret kristīgām vērtībām veicināšanā. Pētījuma ietvaros tika veikta teorētiskās literatūras analīze un anketēšana, pēc kuras rezultātu apstrādes bija iespēja atbildēt uz izvirzītajiem pētījuma jautājumiem, sniegt rekomendācijas. 11-13 gadus veciem pusaudžiem ģimenes loma vērtību sistēmas veidošanā un attieksmes veicināšanā pret kristīgām vērtībām ir īpaši nozīmīga bijusi līdz pusaudžu gadiem, bet pusaudžu gadi ir tas laika posms, kad šīs ģimenē iegūtās vērtības tiek analizētas, piemērītas un saglabātas vai izslēgtas no pusaudža vērtību sistēmas. Pētījums pierāda, ka biežāk attieksmes pret kristietību veicināšanā un kristīgās pasaules vērtību mantošana ir cieši saistīta ar ģimeni. To apstiprina: 1) 98% pusaudži nezināja vai atbildēja noliedzoši uz jautājumu: „Vai Tavi draugi apmeklē Dievkalpojumus?”, kas savukārt ļāva izdarīt secinājumus, ka par kristīgās pasaules vērtībām pusaudži nekomunicē, tās tiek vai netiek mantotas ģimenē. 2) vairākums izmantoto anketas jautājumu apliecināja, ka ģimenes loma ir nenoliedzami svarīgāka arī 11-gadu vecumā, jo kristīgo vērtību nozīmība kristīgu pusaudžu dzīvē ir daudz lielāka kā pusaudžiem, kas dzīvo neticīgās ģimenēs. Tātad ģimene ir galvenā 11-13 gadus vecu pusaudžu attieksmes pret kristīgām vērtībām veicinātāja.

Atslēgvārdi: attieksmes, ģimenes loma, kristietība, pusaudzis, vērtības

ANOTTATION

There is a great need for consistent moral and ethical values in our contemporary world, dominated by materialism and moral degradation. One of the social institutions, founded on explicitly defined moral requirements and values is church and religion. It is by all means important to promote successful transmission of the values and traditions aquired in family, since they accompany the child in his further life. However, the te-enage age chosen in this study is notoriously problematic as the authority of co-teenagers take place of that of parents and family. This study seeks to understand what role the family plays in shaping attitudes towards Christian values in 11-13 year olds. An analysis of theoretical literature and questionnaire was carried out- and the results provided answers to the questions set as well as allowed putting forward some recommendations. Thus, up until teenage years it is the family that plays the essential role in the formation of the value system and attitudes towards the Christianity; however the teenage years are the time when the values aquired via family are analysed, applied and preserved or rejected from the value system of the teenager. It was confirmed by the following: 1) 98% of teenagers did not know the answer or replied „no” to the question: „are your friends attending church service?”; this led to the conclusion that teenagers do not communnicate about Christian values, but the latter are aquired or not acquired through family; 2) prevalent replies in the questionnaire confirmed that the role of family as a value enforcer is evidently more important also for 11 year olds, since the significance of Christian values for Christian teenagers is much greater than for teenagers from non-religious families. Therefore, family is the principal endorser of attitudes towards Christian values in 11-13 olds.

Keywords: attitudes, the role of family, Christianity, teenager, values