Depresijas rādītāju un sociāli demogrāfisko faktoru saistība ar depresijas slimnieku stigmatizāciju

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot, kādi sociāli demogrāfiskie faktori ir saistīti ar depresijas stigmatizāciju Latvijā un kāda ir saistība starp depresijas rādītājiem un indivīda depresijas stigmu, un uztverto depresijas stigmu. Korelatīvā pētījuma izlasi veido 169 abu dzimumu latviski runājoši Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kuri elektroniskā veidā atbildēja uz vairākiem jautājumiem. Indivīda depresijas stigma un uztvertā depresijas stigma tika mērīta, izmantojot divas Depresijas stigmas aptaujas (Depression stigma scale, DSS, Griffiths, Christensen, Jorm, Evans & Groves, 2004) skalas. Depresijas rādītāji tika mērīti ar Beka depresijas aptauju (Beck Depression Inventory, BDA-II, Beck, Steer & Brown, 1996, adaptācija latviešu valodā, Voitkāne & Miezīte, 2001). Respondenti atbildēja arī uz jautājumiem par dažādiem sociāli demogrāfiskiem, sociāli ekonomiskiem un citiem faktiem (vecums, dzimums, izglītības līmenis u.c.). Rezultāti apstiprina, ka izteiktāka indivīda depresijas stigma ir vīriešiem, kas nav vērsušies pēc profesionālas palīdzības saistībā ar savu garīgo veselību, nepazīst cilvēku ar garīgu saslimšanu vai depresiju, kuriem nav bijusi saistība ar psiholoģiju vai medicīnu. Ar uztverto depresijas stigmu negatīvi korelē ienākumu līmenis. Depresijas rādītāji uzrāda saistību tikai ar uztverto depresijas stigmu – jo tie izteiktāki, jo šī stigma lielāka. Tam, cik tuvu cilvēku ar depresiju vai citu garīgu saslimšanu respondents pazīst, vai lietojis medikamentus savas garīgās veselības uzlabošanai, kur iegūst informāciju par garīgo veselību, izglītības līmenim, nodarbošanās, attiecību statusam nav saistības ne ar indivīda, ne ar uztverto depresijas stigmu. Iegūtie rezultāti ļauj labāk novērtēt stigmatizēto cilvēku pazīmes, kas var būt par pamatu depresijas antistigmatizācijas kampaņu izveidei. Tāpat iegūtie fakti var palīdzēt izprast depresijas stigmas izcelsmi, funkcijas, rast skaidrojumu tās veidošanās mehānismiem. Līdz šim Latvijā līdzīgi pētījumi nav veikti.

Atslēgas vārdi: depresija, stigma, stigmatizācija, indivīda depresijas stigma, uztvertā depresijas stigma

The aim of the bachelor paper was to investigate which social demographic factors have correlation with depression stigma in Latvia and investigate relationship between features of depression and personal depression stigma and perceived depression stigma. Sample of correlative investigation include 169 adults, Latvia`s inhabitants of both sexes, aged 18 to 65 years. They answered to several questions via internet. Personal and Perceived Stigma were measured using the two subscales of the Depression Stigma Scale (DSS, Griffiths, Christensen, Jorm, Evans & Groves, 2004). Depression features were measured with Beck’s Depression Inventory II (BDA-II, Beck, Steer & Brown, 1996, adaptation in Latvian language, Voitkāne & Miezīte, 2001). Respondents also answered to questions about several social-demographic, social-economic and other facts (age, gender, level of education etc.). Results show that personal stigma was consistently higher among men, who have not sought for professional help for their mental health, who know neither person with mental health problems neither with depression (have lower prior contact with depression) and who have not relation with psychology or medicine. Perceived stigma had negative correlation with level of income. Depression features had positive correlation only with perceived depression stigma – the higher depression features, the higher stigma. How close person with mental health problems or depression respondent knows, is he ever took medication for his mental health, where he get information about mental health, education level, occupation, relationship status were not associated with either type of stigma. The findings allow better to understand features of more stigmatized people, and those can be as basis of creation of anti-stigmatization campaigns. These findings also can help to understand origins of depression stigma, its functions and formation mechanisms. Till now there are not made similar investigations in Latvia.

Key words: depression, stigma, stigmatization, personal depression stigma, perceived depression stigma