Komunikācijas novērtējuma atšķirības anonīmos, neanonīmos un pseido-anonīmos virtuālās komunikācijas apstākļos.

Abstract

Datora pastarpinātai komunikācijai, atšķirībā no klātienes komunikācijas, raksturīgas specifiskas interakcijas īpatnības ar attiecīgiem to izraisītiem efektiem. Šī pētījuma mērķis bija noteikt identitātes signālu – komunikatoru personīgas informācijas (un tās iztrūkuma) ietekmi uz virtuālās komunikācijas novērtējumu. Izvirzītais pētījuma jautājum: noskaidrot, vai pastāv atšķirības komunikācijas novērtējumā anonīmos, neanonīmos un pseido-anonīmos virtuālās komunikācijas apstākļos. Pētījuma izlase bija 75 jaunieši vecumā no 16 līdz 27 gadiem; pētījuma metode – virtuāls eksperiments, Martina Tanis un Toma Postmes pētījuma replikācija ar modifikācijām (Tanis & Postmes, 2007); izmantotais instrumentārijs – tulkota sākotnējā eksperimenta komunikācijas novērtējuma aptauja ar četrām apakšskalām: Priekšstata neskaidrības mazināšana; Iespaida pozitīvums; Pārliecība; Apmierinātība ar saziņas veidu, kā arī virtuālās saziņas pieredzi kontrolējoša aptauja. Pētījuma gaitā tika iegūti šādi rezultāti: pastāv statistiki nozīmīgas vidējo aritmētisko atšķirības komunikācijas novērtējumā starp neanonīmo un anonīmo, pseido-anonīmo grupu Pārliecības, kā arī Apmierinātības ar saziņas veidu skalās, kur neanonīmajai grupai tie ir statistiki nozīmīgi zemāki. Lai gan šie rezultāti ir pretrunā ar tradicionālajām neskaidrības mazināšanas teorijām komunikācijā, kas papildus informāciju par komunikatoriem saista ar augstāku komunikācijas novērtējumu, minētos efektus iespējams skaidrot deindividuācijas efektu sociālās identitātes modeļa un hiperpersonālā modeļa ietvaros. Pētījumā iegūtie rezultāti ir noderīgi virtuālās saziņas izpratnē un, ņemot vērā identitātes signālu klātbūtnes ietekmi, tās kvalitātes uzlabošanā attiecīgiem uzdevumiem.

Computer mediated communication differs from face to face interaction in different aspects and has its specific effects. The aim of this study was to find how personal information about interactors – cues to identity - affects evaluations of virtual communication. The question of the study was if there are differneces in evalution of communication in anonymous, non-anonymous and pseudoanonymous circumstances. Participants of the study were 75 people aged between 16 and 27; the method of the study was virtual experiment, replication of the study of Martin Tanis and Tom Postmes (Tanis & Postmes, 2007) with some modiffications; the used instrumentary – quetionnaire of communication evaluation with for scales: Reduction of ambiguity of impression; Positivity of impression; Certainty; Medium satisfaction and quetionnaire to evaluate the experience of online communication. The results showed statistically significant differences between the means of non-anonymous and anonymous, pseudoanonymous groups in Certainty and Medium satisfaction scales, results of non-anonymous group were statistically lower. These results stand against traditional theories of uncertainty reduction in communication, which proposes that more information of communicators produce higher satisfaction. However, results may be explained in such constructs as model of social identity of deindividiation effects and hyperpersonal model. The results of the study is useful to understand the significance of identity information in virtual communiation and, accordingly, taking it into account to improve the quality of different online-communication tasks.