Runāšanas prasmju attīstība ar lomu spēļu palīdzību

Abstract

Runāšanas prasme tiek uzskatīta par valodas zināšanas vienu no pamata vērtībām. Tie, kas mācās ārzemju valodu, bieži uzskata runāšanu par vissvarīgāko prasmi, kas nepieciešama, lai mācoties to. Angļu valodas skolotāja uzdevums ir piedāvāt dažādus komunikatīvos vingrinājumus, kas ietver sevī arī lomu spēles, tādā veidā sekmējot skolnieku komunicēšanās spējas. Šā diplomdarba mērķis ir izvērtēt lomu spēļu izmantošanu, kā metodi, attīstot runāšanas prasmi pamatskolā. Šis pētījums iepazīstina ar mācību pamatiem, kas tika izvērtēti, mācot runāšanas prasmi caur lomu spēlēm, Purvciema vidusskolā laika periodā no 2007. gada septembra līdz 2007. gada oktobrim. Pētījuma mērķauditorija ir skolēni vecumā no 12 – 13 gadiem, kuru angļu valodas zināšanu līmenis ir A2 (pirms sliekšņa līmenis) Pētījuma dati tika apkopoti, veicot pedagoģiskos novērojumus, analizējot skolotāja interviju, un bez šaubām izmantojot anketas saistībā ar runāšanas prasmes attīstīšanu caur lomu spēlēm, kas tika izdalītas starp skolēniem, kas piedalījās šajā pētījumā. Pētījuma rezultātā tika pierādīts, ka runāšanas prasme ir galvenā, mācot ārzemju valodu. Lomu spēles ir viens no visefektīvākajiem komunikatīvajiem vingrinājumiem, kas skolēnos veicina valodu komunicēšanās spēju. Kad izpilda lomu spēles, tas, kurš runā tekoši, valodas sakāmo saka ar vieglumu, runā ar labu, bet ne pārāk ideālu intonāciju, izmanto vārdnīcas, gramatikas un komunicēšanās zināšanas, tāpat, kā rada pastāvīgu sarunu, bez saprašanas grūtībām vai nejaušas sarunas izbeigšanos. Tādā veidā lomu spēles ir jāiekļauj angļu valodas mācību programmā pamatskolām.

Speaking ability is regarded to be one of the basic measures of knowing a language, and foreign language learners often find speaking as the most important skill they can acquire in foreign language learning. The English language teacher’s task is to offer a wide variety of communicative tasks including role-plays to facilitate their learners’ communicative competence. The aim of the present Diploma Paper is to examine the use of role-play as a method of developing speaking skills in basic school. The present research is conducted on the basis of a case study, which examines a case of teaching speaking skills through role-play in Purvciems Secondary School in the period from September until October, 2007. The target population of the research is sixteen 12-13 years old learners of the seventh form whose English language proficiency level is Pre-Intermediate. The research data are collected by means of carrying out pedagogical observation, analyzing the interview with the teacher, and by means of applying a questionnaire regarding the development of speaking skills through role-play, which was spread among the learners who took part in the case study. The results of the present research prove that speaking skills should be regarded as central to foreign language learning. Role-play is one of the most effective communicative tasks that facilitate the language learners’ communicative competence. When performing a role-play, a fluent speaker should produce spoken language with ease, speak with a good but not necessarily perfect command of intonation, vocabulary, and grammar, communicate ideas effectively, as well as produce continuous speech without causing comprehension difficulties or a breakdown of communication. Therefore, role-playing should be incorporated into the English language syllabus in basic school.