Humora ietekme uz kreativitāti

Abstract

Šī maģistra darba mērķis ir noskaidrot vai humors veicina kreativitāti un vai pastāv atšķirības starp produktīvo un reduktīvo humoru kreativitātes veicināšanā. Hipotēžu pārbaudei tika veikts eksperimentāls pētījums pārbaudot neatkarīgā mainīgā humora ietekmi uz atkarīgo mainīgo kreativitāti. Eksperimentā piedalījās 60 respondenti vecumā no 18 – 24 gadiem. 30 vīrieši un 30 sievietes, dažādu specialitāšu studenti. Respondentu atlasē tika lietots nejaušas izlases princips. Ar izlozes palīdzību respondenti tika sadalīti trīs vienādās grupās – divās eksperimentālajās un vienā kontrolgrupā. Kreativitātes noteikšanai tiek lietots E. E. Tunika modificētais Viljamsa kreativitātes tests. Emociju novērtēšanai tiek lietota Pozitīvo un negatīvo afektu skala. Kā stimulmateriāls tiek lietotas piecas anekdotes, kuras stimulmateriāla testēšanas laikā tika novērtētas visaugstāk. Pirmajā eksperimentālajā grupā jeb humora novērtēšanas grupā kā stimulmateriāls tiek lietotas anekdotes nepārveidotā veidā, bet otrajā eksperimentālajā grupā jeb humora novērtēšanas grupā tiek lietotas anekdotes bez nobeiguma ar instrukciju izdomāt tām pēc iespējas interesantāku nobeigumu. Savukārt kontrolgrupā tiek lietotas tās pašas anekdotes, kuras ir pārveidotas ar neitrālu nobeigumu. Pēc pētījuma rezultātu veikšanas var secināt, ka humors statistiski nozīmīgi veicina kreativitāti, bet nepastāv atšķirības starp produktīvo un reduktīvo humoru kreativitātes veicināšanā, kā arī nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp grupām humora ietekmē uz pozitīvajām un negatīvajām emocijām.

Atslēgas vārdi: humors, kreativitāte, emocijas

The aim of this study is to determine whether humor fosters creativity and are there any significant differences between productive and reductive humor in its creativity fostering. To verify the hypotheses an experimental study was conducted. 60 participants participated in this research, aging 18 – 24, including students from different specialties, 30 male and 30 female. Participants where divided in three groups, two experimental and one control group. Williams creativity test in modification of E. E. Tunik was used for creativity measurement and Positive and negative affect scale was used for affect measurement. Five anecdotes were served as stimulus material. These anecdotes were evaluated as the funniest in before made stimulus material pilot-testing. In the first experimental group exact anecdotes where used, in the second experimental group anecdotes without ending were used with instruction to make the ending as funny as possible, but in the control group the same anecdotes where used but with neutral ending. As a result, the main conclusions are – humor statistically significantly fosters creativity, but there are no significant differences between productive and reductive humor, as well as there are no significant differences in humors influence on positive and negative emotions.

Key words: humor, creativity, emotions