Sporta darba organizācija vidusskolā: Latvijas, Austrijas pieredze.

Abstract

Sporta kā fiziskās aktivitātes nozīmi nevar noliegt, un daudzos dokumentos un ieteikumos tas tiek minēts kā viena no prioritātēm veselības profilaksē un ilgtspējīga dzīvesveida nodrošināšanā valstī. Tāpēc būtisks ir jautājums par sporta esamību skolas programmās un tā kvalitatīvu nodrošinājumu skolas vidē un tās darbībā. Sporta darba organizācija, tās mērķtiecīgums un kvalitāte ir atkarīga no mācību programmu satura prasībām, skolēnu un skolotāju vērtējuma un sabiedrības attieksmes pret sporta izglītību skolā kopumā. Skolotāja darbības virziens vidusskolas sporta izglītībā ir jāvirza uz skolēnu patstāvības attīstīšanu, tas tiek uzsvērts arī jaunajās izstrādātajās skolu programmās un mācību priekšmetu standartos sportā (Latvijā) un fiziskajā audzināšanā (Austrijā). Valstu izglītības likumu realizācija ietekmē skolotāju darbības specifiku. Būtiska loma sporta darba organizācijā skolā ir tās kvalitātes regulārai novērtēšanai un kontrolei. Lai saglabātu valsts konkurētspēju arī profesionālajā sportā, ir svarīga vispārējā sportiskā bāze visā valstī un it sevišķi jaunatnes sportā, kas ir jāuzskata par nākotnes resursu gan spēcīgu sportistu audzināšanā, gan vispārējā nācijas veselības stāvokļa nodrošināšanā. Ja sabiedrība savus pilsoņus vēlas redzēt veselus un sportiskus, tai ir jāiegulda līdzekļi un darbs izglītības sistēmā – sporta izglītībā skolā. Atslēgas vārdi: sporta darba organizācija, Latvijas un Austrijas vidusskolu pieredze, mācību programmas sportā, sporta izglītība.

Significance of a sport as a physical activity cannot be denied, and it is mentioned in many documents and recommendations as a priority in health prevention, and ensuring long-term lifestyle in the country. Therefore it is essential matter having sport as entity in the school curriculum and its qualitative provision in school’s environment and action. Purposefulness and a quality of the sport’s work organization in school is dependant on the requirements of the curriculum, evaluation of it from pupils and teachers’ side, and the attitude of society toward sport education in school in general. It is emphasized in the new curriculum and subject standards in Sports in Latvia and in Physical education in Austria that the direction of teacher’s work in secondary school should be directed towards development of pupils’ self-dependence. The realization of national educational laws impacts the specifics of a teacher’s work. Regular evaluation and control of the quality of sport has important role in the organizational work. To maintain a competitiveness of a country in the professional sport too, important role has overall sport base and especially youth sport, which should be considered as a resource for upbringing strong sportsmen of tomorrow, and a helpful tool for ensuring overall health state of a nation. If society wants to see its citizen healthy and sportive it should invest resources and work in the educational system – the sport education in school.

Key words: sport organization, Secondary schools’ experience of Latvia and Austria, sport curricula, sport education.